Atklātā vēstule
LR prezidentam ANDRIM BĒRZIŅAM
LR Ministru prezidentam VALDIM DOMBROVSKIM
LR satiksmes ministram AIVIM RONIM
LR ekonomikas ministram DANIELAM PAVĻUTAM
LR iekšlietu ministram RIHARDAM KOZLOVSKIM
Vācija un Japāna Otrajā pasaules karā tika smagi sakautas un ekonomiski sagrautas. Uzpērkot no citām valstīm vērtīgus patentus, liekot lietā arī savas valsts izgudrojumus un investējot inovācijās šīs abas valstis ļoti strauji attīstīja modernu ražošanu un īsā laikā ekonomiski apsteidza visus uzvarētājus. Diemžēl Latvijā tapušie patentētie izgudrojumi, lai cik aktuāli arī tie būtu, nav vajadzīgi savā valstī, tāpēc no mūsu valsts aizplūst bagātināt citu valstu ekonomiku. Tam spilgts piemērs ir Latvijā izgudroto un patentēto automobiļu tālo nežilbinošo gaismu projekta, kas vajadzīgs visā mūsdienu pasaulē, liktenis.
Zināms, ka ap 85% no laika, kas pavadīts, braucot tumsā, autovadītāji ir spiesti lietot tikai tuvās gaismas, lai nežilbinātu pretimbraucējus. Statistika uzrāda, ka 80–85% traģēdiju uz autoceļiem notiek tieši tumsā sliktās redzamības dēļ, braucot ar tuvajām gaismām, jo vadītajam priekšā veidojas tā saucamā “nāves zona”, t.i., apstāšanās ceļa un tuvo gaismu izgaismotā ceļa posma starpība (skat. shēmu). Lai risinātu šo globāli samilzušo problēmu, Latvijā kopš 2001.gada uz triju LR patentu (Nr.12640, 13353 un 13526) bāzes ir radīts “Klincāna Autogaismu” (saīsināti – “KA”) projekts.
Īsumā jāpaskaidro, kas ir “KA”.
“KA” ir tādas nežilbinošās tālās autogaismas, kam ir vairāki automobiļu aprīkošanas, pielietošanas un konstruktīvie paveidi un risinājumi, kas būtiski atšķiras, tāpēc nosaukums ir izteikts daudzskaitlī. To darbības pamatā ir īpaši tālās gaismas stari ar gaismas/tumsas robežu vertikālajā plaknē un tumsas zonu ceļa ass pusē. Vienā variantā “KA” gaismas stari, ieslīpi fiksēti, tiek lietoti visu braukšanas laiku un ar ceļa asi vai apmali veido 3–5 grādu šauru leņķi. Otrajā lietošanas variantā šos “KA” starus vadītājs braucot var nedaudz horizontāli grozīt uz vienu vai otru pusi atbilstoši situācijai – tā, lai braucamā josla būtu pilnīgāk izgaismota, bet pretimbraucēji vienmēr atrastos tumšajā zonā.
Kaut gan “nāves zonas” novēršanas projekts pirmoreiz pasaulē ir radīts Latvijā, pirmā to sākusi rūpnieciski īstenot Vācija, jo mūsu valstī vienpadsmit gadu ilgumā par to nav bijusi interese ne valsts sektorā, ne sabiedrībā, un pa šo laiku “saražojies” ne mazums bojāgājušo, invalīdu, cietumnieku un materiālo zaudējumu. Bagātā Satiksmes ministrija, kuras galvenajam uzdevumam ir jābūt satiksmes drošības nodrošināšana, jo citādi tai nav jēgas pastāvēt, par šo projektu nav izrādījusi ne mazāko interesi. Tikmēr vācu apķērīgums un kvalitāte, ieviešot modernākajos Audi A7, Mercedes-Benz, BMW un citos automobiļos latviešu projektu, ir parādījis, kādi nejēgas pārvalda mūsu valsti, jo šā projekta īstenošanai Latvijā nebija ne mazāka atbalsta.
“Ceļu satiksmes noteikumu” 113.punktā ir brīdinājums: “Atceries! Redzamības attālumam braukšanas virzienā vienmēr jābūt lielākam nekā apstāšanās ceļa garumam.”
Starp 1000 Latvijas miljonāriem un valsts varas bāleliņiem neatradās neviena, kurš būtu spējis saprast, ka ar “KA” projektu var pelnīt milzīgu naudu un kļūt slavenam, jo tas ir vajadzīgs un lietojams visā pasaulē. To ir sapratuši vācieši un ar “KA” pelnīs lielu naudu, autoram un Latvijas valstij nodokļu veidā nemaksājot neko, jo valsts dižķibeles un visu līmeņu varas vienaldzības, tuvredzības un stulbuma dēļ autoram noteiktajā termiņā neizdevās saņemt vajadzīgo finansējumu Eiropas patenta iegūšanai. Pašreiz vācieši izmanto “KA” pirmo variantu, bet tuvākajā laikā visticamāk sāks pievērsties arī otrajam variantam ar horizontāli grozāmajiem stariem. Tādējādi Vācija būs kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kas ražo automobiļus, kuriem tumsā neveidosies “nāves zona” apstāšanās ceļā.
Šajā projektā vācieši tradicionālo kvēlspuldžu vietā izmanto gaismas diodes, kas ir ļoti ekonomiskas un ilgi kalpojošas. Kaut gan vācieši, izmantojot latviešu “KA” projektu, ir ievadījuši jaunu ēru autoceļu apgaismes jomā, tas satiksmes drošību tumsā tuvākajā nākotnē krasi neuzlabos, jo pa pasaules ceļiem vēl ilgi ripos astronomiskais skaits līdz šim saražoto un arvien vēl ražoto automobiļu ar tradicionālajām autogaismām. Lai arī turpmāk Latvija neatdotu ārvalstīm iespaidīgu peļņu, kuru var atnest “KA” projekts, ar steigu būtu jāuzsāk jebkuram automobilim uz braukšanas laiku tumsā īslaicīgi uzstādāmo nežilbinošo papildlukturu reklamēšana masu saziņas līdzekļos, masveida ražošana tepat, Latvijā, un gatavās produkcijas izplatīšana gan savā valstī, gan tās eksportēšana uz citām valstīm. Ja tas netiks darīts Latvijā, tad to darīs citur. Visticamāk, pirmie atkal būs vācieši.
Vispārējo satiksmes drošību tumsā varēs krasi uzlabot tikai tad, kad pa autoceļiem brauks automobiļi ar tādu apgaismojumu, kas novērsīs “nāves zonu” veidošanos apstāšanās ceļā. Pagaidām nekā labāka pasaulē par Latvijā radīto “KA” projektu nav. To saprot vācieši, bet nespēj saprast Latvijas sabiedrība. Radari ir laba lieta, bet tie nevar novērst “nāves zonu” veidošanos, jo “Ceļu satiksmes noteikumi” tumsā neliedz braukt ar 90km/h, kad “nāves zona” ir ap 50 metru gara pat uz sausa asfalta. Uz slidena ceļa tā kļūst vairākas reizes garāka (skat. tabulu shēmā).
Tātad būtu tikai saprātīgi, ja no radariem paredzamā finansējuma kādu daļu atvēlētu “KA” projekta izpētei un iedzīvināšanai, jo, ja ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits kopumā nedaudz samazinās, tad gājēju un velosipēdistu bojā iet arvien vairāk, īpaši tumsā. Pēdējais satiksmes ministrs bija Uldis Augulis, kam iesniegumā lūdzu pilotprojekta veidā “KA” izmantot nakts reisu starppilsētu autobusiem, lielajiem baļķu vedējiem, degvielas vedējiem, tālbraucēju fūrām un citiem bīstamo kravu vedējiem nakts braucienos. Šīs mašīnas ar tuvajām gaismām arī tumsā brauc vismaz ar 80–90km/h lielu ātrumu, šādi veidojot pamatīgu “nāves zonu” sev priekšā un smagi pārkāpjot “Ceļu satiksmes noteikumu” 113.punktu, kas noteic, ka “redzamības attālumam braukšanas virzienā vienmēr ir jābūt lielākam nekā apstāšanās ceļa garumam”.
2011. gada 14. februārī es saņēmu Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Anrija Matīsa parakstītu atbildi, kurā man tika skaidrots, ka jau pastāvot inteliģentās apgaismes sistēmas (Intelligent Light Systems), kas nežilbinot, jo, pamanot pretimbraucēju, tālās gaismas lukturu stari automātiski tiek nolaisti zemāk par transportlīdzekli, kas brauc pretī, tādējādi neapžilbinot tā vadītāju. Satiksmes ministrijas ierēdņi gan nav sapratuši, ka šīs “gudrās” gaismas der tad, kad pretim brauc tikai viens transportlīdzeklis. Ja pretimbraucēji brauc vairāki cits aiz cita, kā tas ir mūsdienu autoceļu noslogojumā, tad šīs izslavētās “inteliģentās” gaismas kļūst bezjēdzīgas un “neinteliģentas”, jo gaismas stars nevar pacelties un veikt tālās gaismas funkcijas, bet rezultātā tās pašas tuvās gaismas vien sanāk un priekšā veidojās tā pati “nāves zona”.
Latvija ir piektajā vietā Eiropā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo ziņā, kas tai godu nedara (Latvijas Radio 1, 24.01.2012.). 25.01.2012. LTV 1 pārraidē “100. panta preses klubs” finanšu ministrs Andris Vilks teica: “Latvijā satiksmes drošība ir zem katras kritikas. Tur ir lielas problēmas.” 15.04.2012. LTV 1 “De facto” ziņoja, ka Satiksmes ministrija privātajam basketbola klubam, kura īpašnieks sabraucot ir nonāvējis cilvēku, ziedoja 200 000 (divi simti tūkstoši!) latu, bet Ventspils basketbola klubam, kuru vada lielbagātnieks Aivars Lembergs, ziedo 270 000 (divi simti septiņdesmit tūkstoši!) latu. 10.06.2012. LTV 1 “De facto” “Pētījumu dubultā daba” teikts, ka dažādiem apšaubāmiem pētījumiem, kuri bieži vien ir plaģiāti un pēc tam nekam nav vajadzīgi, tērē vairākus miljonus latu. Toties “KA” projekta pētīšanai, kas ir vērsts uz ikviena drošību satiksmē, netiek piešķirts ne santīms.
Arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma ar savu parakstu atteica nelielu atbalstu “KA” projektam no lielās AS “Latvijas valsts meži” dalītās naudas, kaut gan tika solīts. LTV 1 “De facto” 25.03.2012. informēja: “Nauda dalīta pēc veco, labo, pietuvināto “degunu” principa.” Dainis Kalns: “To dalīja tumsoņas.” Arī “Blondīņu asociācija” tika pie ziedojuma. Bet Zemkopības ministriju neuztrauc tas, ka milzīgie baļķu vedēji un smagie automobiļi, kas ved lauksaimniecības produkciju, bīstami noslogo autoceļus tumsā, apdraudot arī pašus valdošos un bagātos, kad viņi izmanto autoceļus.
Epopeja ar “KA” ieies vēsturē kā kauna traips uz šolaiku “varoņu” mundieriem.
Pilnīgāku informāciju par “KA” projektu var atrast laikraksta “DDD” 194., 217. un 229. numuros.
Ar cieņu,
Vilhelms Klincāns
Autoinženieris
Jūrmalā, tālr. 26247833
e-pasts: VK.AUTO@inbox.lv