Lotārs Stūre
PSRS okupācijas režīmā politiski represēts brīvības cīnītājs
Svešumā – ASV
Atklāta vēstule Saeimas deputātei Ilmai Čepānei
Biju bezgala pārsteigts, lasot 21. janvārī “Latvijas Avīzē” ievietoto rakstu “Vai atvērs čekas maisus?”. Tur bija piemēts Jūsu, Ilmas Čepānes, vārds, izsakoties, it kā 3 gadu laikā neviens pie Jums par šo lietu neesot vērsies.
Lūk, citāts: “Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Juridiskā komisija pārskatāmā nākotnē nedomā to vērt vaļā grozījumiem, jo tam neesot nedz laika, ne īpaša iemesla. “Tiekoties ar vēlētājiem un saņemot viņu vēstules, nejūtu īpašu pieprasījumu pēc “čekas maisu” atvēršanas. Vismaz pēdējo trīs gadu laikā neviens par šo tēmu neko nav prasījis,” teica Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.”
Biju kā ar aukstu ūdeni apliets, jo aptuveni pirms 10 mēnešiem Jums un citiem Saeimas deputātiem es lūdzu palīdzību VDK atmaskošanā. Jūs neatbildējāt likumā paredzēto 30 dienu laikā, ne arī tagad, kad pagājuši jau 10 mēneši.Atbildēja tikai 1 deputāte!!!
26.10.2012. es uzrakstīju atklātuvēstuli deputātam Andrejam Judinam, lūdzot, lai rosina Saeimā atvērt “čekas maisus”, rast taisnību politiski represēto brīvības cīnītājiem, lai tie varētu piekļūt savām personīgām čekas lietām, atmaskot VDK spiegus un iegūt likumīgo Nacionālas Pretošanās dalībnieka apliecības. Lai gan atklātā vēstule tika publicēta “Pietiek.com”, “Draugiem.lv”, “Kasjauns.lv”, “IR”, “Austrālijas latvietis”, “Latvija Amerikā”, “DDD”, Judins neatbildēja. Aktīvi taisnīguma lietā iestājās laikraksta “Laiks” galvenā redaktore Kovtunas kundze, kura 3 reizes Judinam lūdza ievērot likumus. Pēc 3 mēnešiem Judins atrakstījās, neatbildot prasīto.
Lai gan Judins ir jurists, viņš apšauba “čekas maisu” un materiālu autentiskumu. Tas liekas sevišķi kuriozi, jo tieši no šiem materiāliem pārbauda ikvienu Saeimas deputātu, vai tam nav bijusi sadarbe ar VDK, Judinu ieskaitot. Tātad Judins grib izsacīties, ka visi deputāti ir nelikumīgi pārbaudīti, ar “neīstiem” dokumentiem un pat daži nelietīgi apvainoti par čekas benžu līdzskrējējiem???
Viņa atrakstīšanās vēstulē es saskatīju vienīgi rūpes par Latvijas benžu VDK labsajūtu un privileģēšanu.
Judins izsacījās, ka jebkura persona var iepazīties par sevi sastādītiem VDK dokumentiem. Bet patiesība ir pavisam ir cita. Daudzas reizes apmeklējot TSDC, vienmēr es izjūtu naidīgumu, nevis pretimnākšanu un palīdzību. Par izsmieklu tika nokopēti dažu VKD spiegu aiz segvārdiem paslēpti ziņojumi par manu naidīgo antikomunistisko un pretpadomju nostāju, kā arī par pretpadomju “propagandu”. Atklāt šos spiegus man kategoriski atteica. Es prasīju arī piekļuvi savām un sievas VDK pratināšanas personīgajām lietām, uz to no TDSC atkal saņēmu kategorisku “NĒ”! Visa šī aukstā, naidīgā attieksme man atgādina, ka atkal saskaros ar okupācijas laika VDK filiāli.
Vai nav kuriozi, ka pie varas esošie aizstāv savas valsts 50 okupācijas gadu nagu maucējus un bendes, kas nogalināja tūkstošiem latviešu patriotu un atkārtoti uz Sibīriju izsūtīja desmitiem tūkstošus nevainīgu tautiešu, arī zīdaiņus un sirmgalvjus?! Bet pašā PSRS elles midzenī VDK nogalināja latviešus tādēļ, ka viņa tautība bija latvietis. Kur radusies tāda liela, nesaprotama mīlestība pret šiem nezvēriem?
Manuprāt, atbilde nav tālu jāmeklē. Pirms vēlēšanām nekad netiek publicēta deputātu kandidāta lojalitāte un okupācijas laika sadarbošanās ar Komunistisko partiju un VDK. Tiek ievēlēti pat kompartijas CK sekretāri, rajonu un uzņēmumu kompartijas pirmie sekretāri, komjaunatnes pirmie sekretāri un VDK darboņi… Tie kādreiz uzticīgi kalpoja okupācijas režīmam, nīzdami visu latvisko.
Agrāk čekas mistiskā varenība radīja paniskas bailes ikvienam. Klīda pat baumas, ka VDK it kā varēja zināt to, ko vecmāmiņa ir ēdusi vakariņās un kad esi aizgājis uz tualeti. VDK spiegi-ziņotāji bija katrā darba vietā. VDK pat par niecīgu brīvdomību vai izteikumu apzīmogoja katra pārdrošnieka turpmāko dzīvi.
Zinot VDK visvarenību, baiļu atmosfērā notika arī neiedomājamas dīvainības. Turpinājumā būs pieminētas dažas no šādām dīvainībām ar lielu neziņas jautājuma zīmi. Varbūt tas viss noticis ar VDK atbalstu?
Okupācijas režīmam sevišķi nīstams bija prezidents Kārlis Ulmanis. Normālam prātam ir neaptverami, ka arī tas nebija nekāds šķērslis tā saucamajam “fašistu diktatora” krustdēlam un radiniekam strauji kāpt pa karjeras kāpnēm. Pastāstīšu, ko es zinu. Proti, notika neiespējamais, un viņš tika uzņemts Komunistiskajā partijā. Armijā viņu nenosūtīja uz celtniecības bataljonu, kur parasti nosūta neuzticamos, bet gan uz sevišķi uzticamu slepenu raķešu daļu, lai aizsargātu PSRS drošību. Tur pie stingrās disciplīnas censonis acīmredzot baudīja visādas nedzirdētas privilēģijas, jo esot pat redzēts staigājam privātās drēbēs. Pēc dienesta tika ielikts par Sadzīves pakalpojuma kombināta vadītāju. Toreiz visiem bija skaidrs, ja esi neuzticams, vai tev biogrāfijā ir kāds tumšs plankums, tad vadošu amatu neredzēt kā savas ausis… jo VDK un KP CK nekad atļauju tam nedotu. Tas ir tik pat pārsteidzoši!
Varbūt tādēļ arī nav jābrīnās par jaunu dīvainību, ka atkārtoti par premjeru tiek ielikts bijušais PSRS “diplomāts” Austrijā, kurš sekmīgi izpostīja Latvijas saimniecisko dzīvi un iznīcināja visu, ko bija iespējams izzagt. Ar ko nodarbojās “diplomāti” PSRS vēstniecībās – tas visiem ir zināms. Čekas uzticamība šim darbam ir tikai ziediņi. Tos bieži arī izraidīja no valstīm par darbībām, kas neatbilst diplomātiskam statusam. Citi mēļo, ka viņam par aktivitātēm bija piešķirts jauks VDK dubultaģenta segvārds “ROMAŠKA”. Latviski tas skanētu “Margrietiņa”. Neattaisnojama ir arī tuvāko naudas glābšana “Parex bankā”, kur papildus vēl ļāva Karginam un Krasovickim “apčakarēt” valsti, radot milzīgus zaudējumus. Miljonus uz neatgriešanos no “Parex bankas” izpumpēja arī uz Krieviju. Tas vis vēl joprojām gulstas uz nodokļu maksātāju pleciem. Lai visas blēdības labāk noslēptu, tām tiek uzlikts slepenības zīmogs. Drīzāk jau cirvja kātam lapas plauks, nekā tauta uzzinās, cik ar šo nelietību viņš izglāba it kā savu un savu draugu noguldījumus. Tādēļ jau tagad bijušais padomju “diplomāts” var mierīgi ar lielu naudas žūksni kā niere taukos dzīvoties pa Briseli…
8. Saeima trīsreiz nobalsoja par VDK atmaskošanu un trīsreiz šo likumu nodeva Valsts prezidentei apstiprināšanai, kura katru reizi to noraidīja un neizsludināja. Kādēļ tāda “mātes mīlestība” uz Latvijas bendēm, VDK, ir personai, kura, pati bēgot no PSRS okupācijas, paglābās Marokā un Kanādā? Trimdā latviešu bērniem taču tiek audzināta Dzimtenes mīlestība uz latvju zemi, latvju tautu un latviešu valodu. Kanādā viņa aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē un strādāja labi apmaksātu darbu. Tikai nesaprotami, kādēļ viņa uzkrītoši bieži lidoja uz okupēto Latviju, kad citiem trimdiniekiem PSRS liedza vīzas. Varbūt palīdzēja viņas it kā mistiskā draudzība ar nacionālo partizānu šāvēju akadēmiķi Vili Samsonu un kādu citu?
Vai tā ir sakritība vai mīlestība, ja Saeimā nodot svinīgo zvērestu dīvaino trimdinieci ieveda bijušais VDK virsnieks Juris Bojārs? Kad prezidentūras sākumā okupanti prasīja privilēģijas svešajai krievu valodai uz latviešu valodas rēķina, Kanādas iebraucēja neaizstāvēja latviešu valodu, bet gluži pretēji – stingri nostājās okupantu pusē. Vēlāk LTV1 “Panorāmā” tika atkal izrādīta klaja necieņa latviešu valodai, kūdot to noplicināt, pielīdzinot to sunim, kura astei esot jāpārkāpj. Dzirdot tautas tērpā skaitītos pantiņus, tie liekas kā divkosīgi zaimi valodai, kuru pati nīcinājusi un plicinājusi.
Mums cenšas iepotēt, ka VDK “maisi” ir bez vērtības, bet 11. Saeima trīc bailēs no to atmaskošanas. Vai tad 8. Saeima bija tik glupa, ka tā trīs reizes nobalsoja par to atvēršanu? Citās valstīs būtu starptautisks skandāls, ja prezidente aizstāvētu represīvo orgānu bendes. Piemēram, kā reaģētu visā pasaulē, ja Vācijas prezidents dotu neaizskaramību gestapo, SS un SD “maisiem”? Bet Latvijā, kur prezidente veic to pašu, privileģēdama VDK bendes, tas liekas tikai sīkums. Bet varbūt tas bija tikai viņas cilvēciskais faktors, baidoties, ka maisos varētu atrasties it kā aģentes “Klukstes” kartiņa un arī informācija par dīvainām aktivitātēm okupētajā Latvijā?
2006.gada 9.novembra TV3 ziņās Agnese Vārpiņa pavēstīja, ka Kalifornijā dzīvojošais gleznotājs un dramaturgs Raimonds Strapāna kungs žurnālā “Rīgas Laiks” esot atklājis, ka VDK spieda viņu sadarboties, lai dabūtu vīzu un varētu iebraukt okupētajā Latvijā, lai kaut cik minimāli piedalītos kultūras jomā. Uzsvēra, ka visaktīvākā ir bijusi tagadējā (nu jau bijusī) Valsts prezidente…
Pavisam skaidri tas tika pateikts “Rīgas Laika” 2006.gada novembra numura rakstā “Tup’ un turies” – Strapāna kunga intervijā ar žurnālistu Gintu Grūbi. Ar skarbiem vārdiem citējot: Mūsu tagadējā prezidente bija pakalpiņš Nr.1. Tas radikāli mainījās , jo pēkšņi tie, kas bija čekas pakalpiņi, pēkšņi bija tie labie cilvēki…
Daudziem ir palicis atmiņā, cik dīvainā iebraucēja no Kanādas bija neapmierināta, kad par Prezidenta kancelejas vadītāju bez konkursa nevarēja ielikt prokuroru Aivaru Zaķi, kuru latviešu brīvības cīnītāji raksturoja kā okupācijas režīmam iztapīgu prokuroru, kurš nicinājis pat Latvijas karogu. Politiski represētie protestēja, un Aivars Zaķis bija pietiekami “godīgs” un sirdsapziņu pārmetumu mākts, lai pats atteiktos no darba Rīgas pilī…
2001.gadā sēru dienā 14.jūnijā pabiju “Rīgas Balss” redakcijā un pastāstīju, ka līdzīgi prokuroram Aivaram Zaķim Rīgas pilī strādā vēl augstāka ranga prokurore – okupētās Latvijas jeb LPSR Prokuratūras Izmeklēšanas nodaļas priekšniece Rita Aksenoka, kura pēc čekas pasūtījuma izrēķinājās ar latviešu brīvības cīnītājiem, proti, pret mani safabricējot politisku farsu Augstākajā tiesā 1981.gada 6.–8. jūlijā. Pēc atmaskojošās publikācijas Rīgas pils saimniece to ignorēja, jo galvenais, ka tuvs un mīļš cilvēks ir blakus, un arī Aksenokai nebija nekādu sirdsapziņas pārmetumu, lai iesniegtu atlūgumu.
Lai pierādītu, ka Latvija ir kājslauķis, bet Maskava ir mīļa, Kanādas trimdiniece kūdīja, lai senās Tālavas zemes un Abreni par sprāguša ēzeļa ausīm uzdāvina bijušiem okupantiem – Krievijai. Vēlāk, kad kangaru deputāti no TP, LPP, SC, ZZS par to nelietīgi nobalsoja, viņa ar savu parakstu to apstiprināja un izsludināja. Papildus vēl uzdāvinot zemes no Alūksnes un Balvu novada kopā ar dzelzceļa mezglu. Brāļi igauņi gan nenodod savu valsti un Kremļa okupētās zemes uzskata par savām.
Čepānes kundzei piebildīšu, ka citās bijušās PSRS pakļautajās valstīs un PSRS okupētajās teritorijās atmasko VDK neliešu bandu. Vienīgie privileģētie un neatmaskotie VDK bendes Eiropas Savienībā ir tikai 4.maija Latvijā!!!
2009.gadā lielākā daļa VDK ir atmaskota pat Ukrainā. Lietuvā čekas “maisi” tika atvērti 2011.gadā un pēdējo papildinājumu tie veica pavisam nesen. Igaunijā kopš 1998.gada 1.aprīļa regulāri vairākas reizes gadā publicē VDK neliešus. Bet Latvijā valda bailes, jo čekas “maisos” var atrasties varas elite, kura vēl nav paspējusi izzagt savas lietas!!! Latvijā varas kungi domā tikai par Latvijas benžu labsajūtu un politiski represētajiem brīvības cīnītājiem tiek uzspļauts.
Vai Jūs, Čepānes kundze, okupācijas terorā arī baidījāties skaļi noklepoties, vispirms apskatoties apkārt, lai kāds Jūs nenostučī? Varbūt Jūs ar vīru bijāt frontes otrā pusē, jo neesmu pētījis Jūsu biogrāfiju?
(Neaizsūtīta piezīme. I.Čepānes šķirtais vīrs Alfrēds Čepānis jaunībā aktīvi strādāja komjaunatnes darbā, beidza Augstāko partijas skolu Maskavā, kļuva par Ventspils rajona izpildkomitejas priekšsēdētāju, tad par Liepājas rajona kompartijas pirmo sekretāru, tad par Ministru Padomes priekšnieka vietnieku un visbeidzot par Saeimas priekšsēdētāju.)
Ļoti gaidīšu Jūsu atbildi, ko paredz likums, un galvenais – VIRZIET SAEIMĀ ČEKAS “MAISU” ATVĒRŠANU, LAI MĒS, POLITISKI REPRESĒTIE BRĪVĪBAS CĪNĪTĀJI, VARĒTU PIEKĻŪT SAVĀM ČEKAS LIETĀM, ATMASKOT ČEKAS SPIEGUS UN ATMASKOT LATVIJAS BENDES UN KAPRAČUS VDK!!!
Lotārs Stūre, PSRS okupācijas režīmā politiski represēts nacionālās pretošanās dalībnieks, tagad dzīvo ASV
Patiesā cieņā,
latvietis Lotārs Stūre