Vilnis Eisters
Mēs nākam no absurdas pagātnes un veidojam absurdu nākotni. Tā turpināsies tikmēr, kamēr netiks nosodīts XX gs. lielākais ļaunums – boļševisms – un veikts DDD process. 23. augustā pieminējām staļinisma un nacisma upurus, dienu, kad divi pasaules ļaunumi parakstīja nāves spriedumu Baltijas un citām tautām. Neliels pulciņš latviešu atcerējās savus tuviniekus – upurus. Atcerējās tie, kas saprot: ja aizmirsīsim savus upurus, mēs tos nogalināsim otrreiz. Interesanti, piemiņas pasākumā neredzēju ne krievus, ne žīdus. Galvenā publika bija tūristi no Japānas un Dienvidkorejas, un latvieši viņiem skaidroja, ka Latvijā vēl joprojām “saimnieko” tie, kuri guva labumu no šīs “šeftes” un tagad jūtas “apbižoti”, “diskriminēti”… Latvieši skaidroja, ka “dāvana” – Baltijas valstis – šiem okupantiem bija nelikumīga, un uz to viņiem nav nekādas tiesības, ne juridiskas, ne morālas. Tālzemju tūristi to saprata un fotografēja “ugunsceļu” un latviešus, kas aizdedza svecītes, pieminot savus noslepkavotos tuviniekus, kam nav pat kapavietas.
Todien okupanti neatcerējās savus upurus, tāpēc arī nerīkoja orģijas pie sava “sargeņģeļa” – “Pārdaugavas monstra”. Toties 13. oktobrī bija “orģijas” par godu “atbrīvošanai”… Taisnīgi būtu “Pārdaugavas monstru” nojaukt, bet, ja “mīkstpēdiņi” vēlas saglabāt “vēsturisko atmiņu”, tad blakus tam jānostāda Hitlera piemineklis ar uzrakstu “Nemākulīgajam skolniekam no neuzvarētajiem noziedzniekiem – skolotājiem!” Tu, Ādolf, esi kā “politiskais prezervatīvs”, ar kura palīdzību aizsargāties no sarkano noziegumu atklāšanas un nosodīšanas. Ar tavu palīdzību sarkanie okupanti sauļojas Rīgas Jūrmalā un zem krekla nēsā “bļendukus”, sapņodami par revanšu.
Dīvaina apziņas aberācija:
Hitlers – briesmonis un monstrs, bet Staļins – gaišs eksperimentētājs, miera un atbrīvošanas vēstnesis. Vai viņus nevar salīdzināt? Hitlers esot nogalinājis sešus miljonus ebreju. Tas ir briesmīgs noziegums, kuru nevar attaisnot. Bet Staļins ar savu bandu, pieticīgi vērtējot, nogalināja 15–20 miljonus savējo un svešo. Protams, ar šo statistiku ir kā ir, atcerēsimies, ka žīdi nereti prot skaitīt labāk…
Hitlers īstenoja “anšlusu” Austrijā, bet šodien tur fašistu nav. Staļins īstenoja “anšlusu” Baltijā. Hitlers aprija vienu valsti, bet Staļins veselas trīs, un šeit ir okupanti vēl šobaltdien. Tiek apgalvots: Hitlers ir zvērs un okupants, bet Staļins – atbrīvotājs un laimes nesējs baltiešiem. Hitlers iekaroja pusi Polijas – protams, ir okupants. Staļins iekaroja pusi Polijas – vai viņš ir atbrīvotājs? Abi Poliju sadalīja jau priekšlaikus, kā kriminālisti dala vēl dzīva, bet nāvei nolemta upura mantu. Ar šo kriminālistu tiešo uzbrukumu Polijai sākās Otrais pasaules karš. Un Hitleru sauc par kara izraisītāju, bet Staļinu nesauc. Kāpēc?
“Miermīlīgā” Krievija/PSRS nevienam neuzbruka “vienkārši tāpat”. Šodien Krievija arī neko nedara “vienkārši tāpat”. Tiek aizstāvēti “tautieši” Baltijā – Trojas kumeliņi, kas cīnās par “cilvēktiesībām”, kādas latviešiem pat sapņu ilūzijās vai murgos nav rādījušās. Baltieši esot ienaidnieki! Kāpēc? Tāpēc, ka Krievijas lielākais ienaidnieks ir ienaidnieka neesamība. Baltieši ir ienaidnieki tāpēc, ka, pārdalot pasaules pīrāgu, Baltija nonāca citu neliešu rokās.
Jāpiekrīt, ja kādam var rasties iespēja sagrābt Baltiju, tad, kāpēc lai tā nebūtu Krievija?… Ja nevar sagrābt, tad, kāpēc to nesagraut no iekšpuses – ar civilokupantu palīdzību?… Absurds? Dzīvotspējīgais un nenosodītais “sarkanais fašisms” kārtējo reizi grib atņemt mums Dzimteni – MŪSU LATVIJU! Iznīcināt latviskumu, latviešu valodu – “mērķis attaisno līdzekļus”.
Šī ir mūsu pēdējā kauja, un šoreiz par mūsu pašu, nevis par vācu un krievu okupantu interesēm!
Latviešu tauta nevar attaisnot ne vienu, ne otru – visi bija un paliek mūsu zemes okupanti un latviešu slepkavas. Tikai “sarkanais fašisms” ar lielkrievu šovinisma “piešprici” izrādījās dzīvotspējīgāks un savus nezvēra ilkņus vēl joprojām trin pret latviešu tautu. Tā ir liela atšķirība!
Ko viens no otra iemācījās?
Neko sevišķi atšķirīgu šie “sadarbības partneri” viens no otra neiemācījās, tikai metodes, kā slepkavot un iznīcināt. Kā viens, tā arī otrs izmantoja pasaules krāpšanas paņēmienus. Lielkrievu fašisms krāpj pasauli, stāstot par latviešu “fašismu”. Lielvācu fašisma parādīšanās Eiropā bija kā “Dieva dāvana” lielkrievu fašismam, kam pretējā gadījumā būtu savs režīms un pastrādātie noziegumi jāattaisno ar daudz netiešākiem draudiem. Šodien lielkrievu fašisti cīnās par “demokrātiskām vērtībām” savā izpratnē – demokrātija ir okupantu leģitimācija un privilēģijas.
Abu okupantu režīmu pretrunas uzkurināja naidu un konfliktus, viņi radīja krievvalodīgos okupantus un naidu pret latviešu tautu, latviešu valodu un tautas pastāvēšanu. Lielvācu fašisti savus noziegumus attaisnoja ar “krusta karu” pret boļševismu jeb sarkano lielkrievu šovinismu, bet lielkrievu fašisti – ar cīņu pret lielvācu uzpūsto āriskumu.
Tagad tie fašisti, kas uzvarēja, cīnās pret latviešu “nacismu”, “radikālismu” – pret latviešiem, kas vēlas runāt un saglabāt savu valodu un identitāti. Sarkanā fašisma pēcteči, kas ir izgājuši caur XX gs. noziedznieku selekciju, paaugstina emocionālo temperatūru, nemitīgi uzkurinādami naidu pret latviešiem, kuri esot “okupējuši” viņu priviliģēto teritoriju. Nepārtraukti krievu medijos atskan: “Mums ir jāatgūst NAŠA STRANA i VLASĶ!” Viņus vieno 9. maijs, 13. oktobris, “Pārdaugavas monstrs”, kopējais laupījums – Latvija – un latviešu tautas iznīcināšanas kāre.
Latvieti, tu savā zemē esi un būsi vienmēr “vainīgs” tik ilgi, kamēr šeit bradās okupanti!
Ja šeit nebūtu okupanti, tu nebūtu “vainīgs”, ka Dievs radīja tevi un mani kā tautu! Krievu un vācu okupanti bija un paliks mūsu atmiņā kā ksenofobi – viņi neieredz nevienu, un tāpēc viņus pašus arī neieredz. Viņiem ir jāatbild par viņu cinismu, rasismu, meliem. Par to nevainīgo tautu un cilvēku nāvi, kuri gāja bojā viņu “atbrīvošanas gājienos”.
Okupants jūtas kā pārcilvēks, augstāk par visiem, jo “sarkanais” un “brūnais” fašisms viņus tā sazombēja. Starp citu, Eiropa jau daudzus gadsimtus ir “hitlerējusi” kolonijas visos kontinentos: tā radās “bālģīmji”, “gringo”, krievvalodīgie, pakehi Jaunzelandē u.c. kolonizatori, laupītāji un slepkavas ar sevišķām “cilvēktiesībām”. Koloniālisms ir Eiropas kauns, un Eiropas kauns ir arī vēl joprojām kolonizētās Baltijas valstis, kur nav beidzies XX gs. “sociālistiskais karš”, kuru sāka divas tālaika sociālistiski-fašistiskas sistēmas. Kauns, ka trīs Eiropas tautas Baltijā vēl muļļājās ierakumos un cīnās ar okupantiem. KAUNS!!!
Eiropa ir slima ar saviem dubultstandartiem, bet varbūt nelietīga un kopā ar Krieviju cenšas iznīcināt latviešu tautu – tas ir gadsimta eksperiments. Vai Eiropa vēl nav izzinājusi, ko nozīmē “sarkanais fašisms”?
Latvieši esot vainīgi, jo neprot “integrēt” tik daudz naidīgu okupantu – visagresīvāko “sarkano fašistu” atbiru daļu, kas uz katra soļa cenšas latviešu tautai un Latvijai sagādāt “melu kaunu”, destabilizēt situāciju. Jo latvietis vairāk aizstāv savu valodu, identitāti un tautas dzīvību, jo viņi biežāk klaigā par “radikālismu”, “fašisma atdzimšanu” un “nacismu” – šos terminus Eiropa zina, taču sava sabiedrotā noziegumus izliekas nemanām un nepazīstam. Atkārtoju – tas ir lielākais Eiropas kauns. Tas ir sen pazīstamais “Ļaunuma saglabāšanas likums”.
Šajā neizsludinātajā goda karā pret negodu, mēs, latvieši, uzvarēsim ar vienotību (kuras pašlaik nav), ar spītu un svētu niknumu pret visādu krāsu okupantiem un ienaidniekiem – kā no Austrumiem, tā no Rietumiem.