Andrejs Lucāns
Burtniekos
Kā pierādījumu teiktajam var minēt desmit tūkstošu parakstu savākšanu referenduma ierosināšanai par beznoteikumu pilsonības piešķiršanu kolonistiem (“nepilsoņiem”). No tā var secināt, ka 18.februāra referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu, nav rosinājis likumdevējus meklēt un būtiski novērst cēloņus. Vārds “okupācija” un tās sekas – kolonizācija un rusifikācija – no dienaskārtības nepazūd.
6.Saeima 1996.gada 22.augustā pieņēma Deklarāciju par Latvijas okupāciju, kas aicināja pasaules valstis un starptautiskās organizācijas atzīt Latvijas okupācijas faktu, palīdzēt likvidēt okupācijas sekas, atbalstīt centienus citu etnosu personām atgriezties savās etniskajās dzimtenēs. Loģiski, taisnīgi, cilvēciski, demokrātiski, starptautiski likumīgi.
Kolonistu pieprasītā beznoteikumu pilsonības piešķiršana apstiprina 6.Saeimas pieņemtās deklarācijas izvirzītā uzdevuma – likvidēt okupācijas sekas – pareizumu. Un būtu bijis loģiski, ka deklarācijai sekotu deokupācijas un dekolonizācijas likumu pieņemšana un to realizācija. Taču tas nenotika. Tā vietā izvēlējās bezprecedenta integrāciju ar krievvalodīgo bezprecedenta prasībām un tiesībām uz latviešu tautas tiesību ierobežošanas un tautas pastāvēšanas rēķina. Izvēlējās pašplūsmes, t.i., nacionālās bezatbildības ceļu.
Valstī notiekošais viennozīmīgi apstiprina: nepildot pienākumus, ko uzliek Deklarācija par Latvijas okupāciju, likumdevēji un valsts vadītāji realizēja pamatnācijas – latviešu – un Latvijas valsts nodevības aktu.
Valsts prezidents Andris Bērziņš Jaungada uzrunā tautai uzsvēra: “Satversmē noteiktie valsts pamati: teritorija, latviešu valoda un demokrātija ir grozāmi tikai šķietami. To avots ir ārpus Satversmes formālā teksta un sakņojas mūsu valsts dibināšanas un neatkarības atjaunošanas dokumentos. Tie ir rakstīti ar mūsu tautiešu asinīm, tos grozīt nozīmētu likvidēt šo valsti un atstāt latviešus bez Latvijas.”
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Jaungada uzrunā skaidroja: “Mūsu valsts pamatam jābūt skaidram katram latvietim un katram Latvijas iedzīvotājam. Latviešu valoda, kā vienīgā valsts valoda, Latvijā izsaka mūsu valsts demokrātisko un nacionālo būtību. Dzīvot latviskā Latvijā citu tautību pārstāvjiem nav un nedrīkst būt aizvainojoši. Latviska Latvija neizslēdz mazākumtautību tradīciju saglabāšanu un kopšanu, kas ir daļa no Latvijas bagātās kultūrtelpas. Aicinu visus Latvijas pilsoņus piedalīties gaidāmajā referendumā un saliedēti apliecināt uzticību Latvijas valsts nacionālajai identitātei un konstitucionālajām vērtībām.”
Neskatoties uz to, 273 347 jeb 24,88 procenti no tiem Latvijas pilsoņiem, kas piedalījās referendumā, nebija sapratuši skaidrojumu un aicinājumu būtību un nobalsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu – tātad pieprasīja Latvijas rusifikāciju, kas ved pie latviešu tautas un Latvijas valsts bojāejas. Tā ir to deputātu un valsts vadītāju vaina, kas pieņēma un akceptēja latviešu tautas interesēm neadekvātu naturalizācijas likumu.
Ko darīt?
Rīcības piemēru sniedz eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka: “Neviens mums nepalīdzēs, ja mēs paši to nedarīsim. Ir savākti desmit tūkstoši parakstu, līdz ar to šo jautājumu varēsim pacelt Eiropas līmenī un, iespējams, radīt sava veida spiedienu.” Lai pakāpeniski iznīcinātu latviešu tautu un noārdītu Latvijas valsti.
Atbildot uz “sava veida spiedienu”, 11.Saeimas deputātiem jāsameklē nacionālās bezatbildības putekļiem klātā Deklarācija par Latvijas okupāciju un nekavējoties jāsāk tās realizācija, Eiropas Savienībai argumentējot ar tās pamatlicēja Roberta Šūmana norādi, ka vienkārši ar balsu vairākumu pieņemts starptautiskas gribas izpaudums nedrīkst būt “saistošs nacionālās gribas izteikumam tādā jomā, kur pat kādas valsts eksistence var tikt apdraudēta.” Šo norādi pastiprina ANO 1966.gada 16.decembrī pieņemtā rezolūcija 2200A (XXI), kura atļauj pieņemt likumus (lai nodrošinātu pastāvēšanas un attīstītības iespējas latviešu tautai un Latvijas valstij), kas neatbilst cilvēktiesībām, ja tautai vai valstij draud bojāeja.
Ir nomests “PCTVL” izaicinājuma cimds deputātu nacionālajai pašapziņai un pašcieņai – gala eksāmens startam 12.Saeimas vēlēšanās. Augstajā namā ieņemt vietu drīkst tikai tas, kam ir atbildības apziņa un drosme cimdu pacelt.