“DDD” lasītājs Juris Bekmanis atnāca uz mūsu redakciju, lai pastāstītu par dīvainībām Okupācijas muzejā – no ekspozīcijas ir izņemts kāds būtisks dokuments, kurš atspoguļo notikušo holokaustu pret latviešu tautu. Kurš baidās no šīm nozieguma liecībām?
“Nozieguma sastāvs – latvietis”
Saruna ar “DDD” lasītāju Juri Bekmani
Juris Bekmanis: Okupācijas muzejā vēl joprojām ir izstādīta latviešu slepkavotāja – biedra Semjona Šustina fotogrāfija, viņa kadru anketa, taču pirms kādiem diviem gadiem blakus tai bija apskatāms cilvēku saraksts ar viņa parakstīto rezolūciju augšā – “расстрелять!” (“Nošaut!”) un aktu vāki “ДЕЛО” (“lieta”), kur apakšā skaidri un gaiši rakstīts: “состав преступления – латыш” (“Nozieguma sastāvs – latvietis”). Šī mape ar “LIETU” ir nozudusi – vitrīnā tās vairs nav. Nevar apskatīt ne sarakstu ar “расстрелять”, ne arī lietu ar “состав преступления – латыш”.
DDD: Tātad šis dokuments, kurš pierāda, ka latvieši ir tikuši šauti tikai tāpēc, ka bijuši latvieši, no Okupācijas muzeja ekspozīcijas ir pazudis?
J.B.: Jā, tieši tā. Esmu runājis ar visiem darbiniekiem, kurus tur satiku, bet neviens nav pratis man sakarīgi atbildēt par šīs mapes likteni. Šādu dokumentu kaut kur paslēpt, lai cilvēki neredz, vai iznīcināt – tas tiešām ir noziegums!
DDD: Ko muzeja darbinieki jums atbild?
J.B.: Pilnīgi neko – skatās kaut kur tālumā… Vai viņiem ir bail pazaudēt darbu – to es nezinu. Pilnīgi kā ar sienu runāju. Bet vērsies esmu pie visiem, kurus tur sastapu.
DDD: Kurā brīdī šī ekspozīcijas daļa pazuda?
J.B.: Grūti pateikt – varbūt pirms gada, varbūt mazliet agrāk, konkrēti nevaru atbildēt, jo ne jau katru dienu uz turieni eju. Bet viens ir skaidrs – tā tur bija un tagad vairs nav.
DDD: Jūsu viedoklis, kāpēc tā?
J.B.: Manuprāt, viss ir ļoti vienkārši un nožēlojami. Kāds nav izturējis spiedienu… Tie, kas mūs te brauc mācīt, pamācīt un pārmācīt, nerunājot nemaz par okupācijas laikā sabraukušajām salašņām, droši vien ir likuši šos unikālos dokumentus aizvākt. Šaubos, vai Okupācijas muzeja darbinieki paši pēc savas iniciatīvas tik svarīgas liecības būtu izņēmuši no apskates.
DDD: Varbūt kāds baidās, ka šīs liecības “apgāzīs” mantrausīgu un noziedzīgu cionistu radīto “mācību” par žīdiem kā vienīgo cietušo un izredzēto tautu, un viņi vairs nevarēs reketēt citas valstis un tautas. Ja žīds Šustins vai kāds cits ir parakstījis nāves spriedumus latviešiem tikai tāpēc, ka viņi ir latvieši, tad sagrūst viss cionistu rūpīgi būvētais mīts. Ne velti pirms diviem gadiem Izraēlas laikrakstā “The Jerusalem Post” parādījās Eiframa Zurofa histēriska publikācija, kurā viņš kritizēja Okupācijas muzeja ekspozīciju. Raksta autoram nav paticis, ka ir izstādīta latviešu bendes – žīda Šustina – bilde un viņa noziegumus pierādoši dokumenti, bet nav pienācīgi atspoguļota “latviešu līdzdalība žīdu šaušanā”. E.Zurofs vaimanāja: “Par holokaustu viņi runā tā, it kā viņiem ar to nebūtu nekāda sakara.” Ņemot vērā arī neseno Izraēlas vēstnieces brutālo iejaukšanos Latvijas Radio programmā tikai tāpēc, ka aculiecinieks raidījumā “Tēvijas laikmets” pastāstīja, ka redzējis, kā vagonus, kuros izveda latviešus, apsargā žīdi, tad jāsecina, ka cionisti visvairāk baidās no patiesības, tāpēc konkrētā ekspozīcijas daļa ir izņemta.
J.B.: Jā, šī ir visticamākā versija.
DDD: Patiesībā šādā veidā viņi ļoti mērķtiecīgi kurina nacionālo naidu un pazemo citas tautas.
J.B.: Jā. Un tagad viņi vēl prasa jaunas nelietības – atdot īpašumus, kas līdz 1940. gadam piederējušas žīdu organizācijām, kuras iznīcināja arī žīda Šustina aktivitātes. Nezinu pat ko teikt – trūkst vārdu tādai nelietībai!
DDD: Zinu, ka jūs piezvanījāt arī Valteram Nollendorfam – Okupācijas muzeja biedrības vadītājam. Ko viņš atbildēja?
J.B.: Nollendorfu man bija ļoti grūti sazvanīt, tikai šodien tas izdevās. Viņš taisnojās, ka ekspozīcijas tiek mainītas, un šī mape, kas izņemta, nav pazudusi, taču tā neattiecoties uz Latvijas okupāciju, bet gan uz to, kas notika Krievijā, tāpēc netiek vairs izstādīta…
DDD: Bet Krievija jeb PSRS taču bija okupētājvalsts un realizēja genocīdu pret latviešu tautu!
J.B.: Tur jau tā lieta! Es viņam tā arī sacīju. Taču es jau nevaru viņa vietā nolikt atpakaļ apskatei šīs nozieguma liecības. Acīmredzot mape ar sarakstu, kurus vajag “расстрелять”, jo viņu “состав преступления – латыш”, ir “neērta” ne tikai cionistiem, bet arī Krievijai, – tā pierāda asiņainos noziegumus, kurus pret latviešiem paveikuši sarkanie okupanti. Bet, izņemot šādus pierādījumus no ekspozīcijas, Okupācijas muzejs zaudē savu jēgu.
DDD: Noteikti šī nav vienīgā “LIETA” – tādu ir ļoti daudz, tikai noglabātas vēl joprojām okupētajai, kolonizētajai un pazemotajai latviešu tautai neredzamās atvilktnēs.
J.B.: Protams – esmu par to pārliecināts.
Intervēja Līga Muzikante