Andrejs Lucāns, Burtniekos
30.maija TV “Sastrēgumstundā” tika diskutēts par problēmām, kas saistītas ar praidu. Mācītāji pievērsa uzmanību tendencioziem centieniem sabiedrības apziņā pārintegrēt sabiedrības gadsimtos izkristalizētās, uz dabas likumībām balstītās un par pozitīvām atzītās morālās vērtības un naturalizēt pretdabiskās.
Izrādās, ka šādas tieksmes ir iedibinājušās un nostiprinājušās arī politiskās morāles vērtībās un šķietami pareizo likumu izkropļotā skaidrojumā. Par to liecina Saeimas deputātu reakcija uz Viļa Vītola priekšlikumu izraidīt no Latvijas tās atklātos ienaidniekus – Vladimiru Lindermanu, Jevgeniju Osipovu un Aleksandru Gapoņenko (“LA”, 01.06.2012.).
Solvita Āboltiņa savu toleranci pamato, balstoties uz demokrātijas vērtību sašķobītu izpratni. Ojārs Kalniņš triju augšminēto gaisa jaucēju neaizskaramību pamato ar nepieciešamību būt “pragmatiskiem, lai izdzīvotu un panāktu savas intereses… Latvija nevar atļauties provokatīvi un asi izrunāties.” Ainars Latkovskis nacionālā naida kurinātāju tiesības turpināt kurināšanu pamato ar viņu tiesisko statusu: “Ja Viļa Vītola nosauktie cilvēki būtu kādas citas valsts pilsoņi, tad viņu izraidīšana būtu vienkārša un pat vēlama. Taču viņi ir mūsu pašu nepilsoņi, līdz ar to process ir daudz sarežģītāks. Negribu piekrist, ka Latvija būtu īpaši ļengana un nevarīga… Demokrātisko valstu specifika ir tā, ka šiem cilvēkiem tiek garantētas tādas pašas tiesības kā jebkuram citam iedzīvotājam. Pat ja viņi nīst šo iekārtu.”
Mans subjektīvs skatījums: Latvija tomēr ir ļengana, nevarīga un gļēva, pateicoties Saeimas deputātiem bez nacionālas pašapziņas un pašcieņas. Cik ilgi vēl nesauksim “nepilsoņus” to īstajā vardā – kolonisti? Un kolonisti ir “citas valsts pilsoņi” un “viņu izraidīšana būtu vienkārša un vēlama”. Īpaši tādu kā iepriekš minētie. Uz kolonistiem attiecināmi daudzi starptautiski likumi. Uz tiem balstoties, Saeima var noraidīt bijušās okupētājvalsts Krievijas un tās sazombēto rietumnieku pārmetumus un jaukšanos Latvijas iekšējās lietās par Latvijā atstāto kolonistu cilvēktiesībām. Uz tām balstoties, var sākt realizēt 6.Saeimas 1996.gada 22.augustā pieņemto “Deklarāciju par Latvijas okupāciju”.
Demokrātijas būtības aplamas tulkošanas rezultātā esam nonākuši līdz bezjēdzībai, kad kolonisti vāc parakstus par pilsonības beznoteikumu piešķiršanu, tas ir, Latvijas leģitīmu kolonizāciju, kā to bija paredzējusi padomiskā un turpina uzsvērt pastāvošā Krievija, lai tālākā perspektīvā likvidētu latviešu nāciju un Latvijas valsti, kas 1918.gada 18. novembrī tika dibināta ar mērķi nodrošināt latviešu tautas pastāvēšanu un attīstību. Ja 11.Saeima nespēs saārstēt nacionālo mugurkaulu, tad vienīgā cerība saistīta ar vēlētājiem − nacionāli veselu deputātu atlasi 12.Saeimai.
* novirzes no normas