Internetā ar LNF un laikraksta “DDD” jaunās mājas lapas www.fronte.lv starpniecību saņēmām šādu vēstuli:
Labdien, laikraksta “DDD” veidotāji!
Manās rokās nonāca laikraksta 8.numurs. Ar interesi izlasīju Džeka Londona stāstu “Namboks, melis” un Gardas kunga komentārus. Piekrītu, ka arī mūsdienu sabiedrībā ir daudz tumsoņu.
Iespējams, ka jūs jau esat par to kādreiz rakstījuši, bet es vēlētos uzzināt Gardas kunga domas par eiro ieviešanu, jo, manuprāt, tā arī ir pilnīga stulbība, ko tagad cenšas panākt valsts vadītāji.
Kas būtu jādara, lai eiro netiktu ieviests, jo ne es, ne mani draugi nevēlamies atteikties no latiem? Kādas ir “DDD” domas?
Paldies par Jūsu darbu!
Priecāšos, ja varēsiet atbildēt laikrakstā.
Ar cieņu, Diāna Krūmkalne
Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāja Aivara Gardas atbilde
Aivars Garda: Paldies Diānai Krūmkalnei par vēstuli! Viņai taisnība, ka eiro ieviešana Latvijā ir pilnīga stulbība.
Par šo jautājumu esam rakstījuši jau pirms desmit gadiem. Latvijas Nacionālajā frontē kādreiz darbojās nu jau mūžībā aizgājušais Andis Lūsiņš, kura pseidonīms bija Koknesis. Apgāds “Vieda” izdeva viņa grāmatu “Tautu tiesības”, kurā viņš jau 2001.gadā paredzēja, ka tiks ieviests eiro. Koknesis toreiz uzsvēra, ka tā nav valūta, bet gan Eiropas blēžu kazino fiškas. Starp citu, grāmatā “Tautu tiesības”, kuru vēl var iegādāties grāmatu veikalos, autors ļoti argumentēti pamato, kādēļ valstis nedrīkst atteikties no savas nacionālās valūtas un pieņemt eiro, kādēļ katrai valstij ir nepieciešama sava centrālā banka, kas izlaiž naudu.
Uz jautājuma otro daļu, tas ir, ko darīt, lai eiro netiktu ieviests, ir ļoti grūti atbildēt. Pirmkārt, negribēt eiro ieviešanu savās domās, jūtās un darbos! Ja mūsu tauta būtu tik spējīga un aktīva iziet ielās, kā to dara grieķi, tad varētu domāt, ka spējam nosargāt savu valūtu un neieviest eiro. Bet, tā kā mūsu tauta ir tik pasīva, atliek cerēt, ka eiro kā valūta būs sabrukusi, vēl pirms mēs paspēsim to ieviest Latvijā. Domāju, daudzi jau jūt, ka eiro sabruks – arī Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs, kurš tik ļoti grib eiro, sāk izteikties piesardzīgi.
Kamēr mūsu tauta, pareizāk sakot, pūlis (jo par tautu varam uzskatīt tikai domājošo sabiedrības daļu, kura izprot notiekošo, bet pūlis ir visi pārējie, kuri kā aunu bars seko politiķiem) būs tik dumjš un akli sekos nodevīgajiem politiķiem, varam tikai noplātīt rokas un noskatīties, kā aitas labprātīgi iet uz kaušanu.
DDD: Statistikas dati liecina, ka sabiedrības vairākums nevēlas eiro, taču redzam, ka politiķi tomēr apņēmušies ieskaidrot cilvēkiem, ka Latvijai tomēr jāpievienojas eiro zonai jeb, izmantojot jau plaši lietotos salīdzinājumus, mums jākāpj uz grimstošā kuģa. Jūsuprāt, politiķi apzinās, ka viņi melo cilvēkiem?
A.G.: Mēs jau esam par to kādreiz sprieduši mūsu laikraksta slejās, secinot, ka politiķi ir gan stulbi, gan nodevīgi. Ļoti daudz ļaunuma dara žurnālisti – gan televīzijas, gan radio, gan rakstošie. Šeit jāpiemin 8.jūnija LTV raidījums “100.panta Preses klubs”. Raidījuma vadītājs Gundars Rēders, kurš pats neko nejēdz, uz sarunu uzaicināja trīs žurnālistus – eiro jautājumos pilnīgus nejēgas, pretim noliekot trīs Eiropas Parlamenta deputātus – Kārli Šadurski, Ivaru Godmani un Robertu Zīli. Vispirms jau jāizvērtē uz studiju uzaicināto cilvēku izvēle. Tā ir liberālā demokrātija, jo, lai gan tiek daudzināta viedokļu daudzveidība, visi uzaicinātie viesi pārstāvēja vienu viedokli. Visi EP deputāti bija par eiro ieviešanu, bet žurnālisti skatās viņiem mutēs un piekrīt. Būtībā studijā esošie cilvēki apvienojās pret sabiedrisko domu, kas spilgti izpaudās tālruņa balsojumā – vairākums skatītāju bija pret eiro ieviešanu. Ja Gundars Rēders būtu godīgs žurnālists, viņš uz sarunu aicinātu kaut vai vienu eiro pretinieku, kurš ar spēcīgiem, ar skaitļiem pamatotiem argumentiem sasistu lupatās trīs EP deputātus. Taču šādam viedoklim liberālajā demokrātijā nav vietas, jo tiek darīts viss, lai cilvēkiem iestāstītu, ka eiro ir jāievieš. Bet neviens pat neuzdod jautājumu, vai eiro ieviešana būs nepieciešama. Varbūt, ka Rimšēvičs beigās pateiks: nē, draugi mīļie, nestāsimies eirozonā! Taču šie stulbeņi jau savu būs norunājuši, atstājot vēstures liecības par savu muļķību.
Skatoties un klausoties diskusiju LTV studijā, nevarēja nepamanīt, cik pretvalstiski ir, piemēram, Godmaņa uzskati. Viņš uzdeva jautājumu, vai mēs vispār zinām, kādēļ Vācija grib, lai Latvija būtu eirozonā? Viņš pats arī atbildēja – tikai tādēļ, ka Vācija grib, lai mēs pirktu viņu preces. Tātad Godmanis grib, lai mēs paši neko neražojam, bet tikai pērkam citu saražotās preces. Tā ir pretvalstiska nostāja! Taču tāds arguments tiek uzskatīts par pamatotu un pietiekošu, lai Latvija uzskatītu par pagodinājumu pievienoties eirozonai. Visi māj ar galvu, piekrīt un vienā balsī skandina: cik tas ir labi, ka Vācija grib, lai Latvija pievienojas eirozonai. Tas nekas, ka mums neļauj ražot lauksaimniecības preces tik, cik mēs varam un cik mums ir nepieciešams, tikai tādēļ, ka jāpērk no ES; puķes mums neļauj audzēt, jo tās jāieved no Holandes. Visi klausās šādos argumentos un priecājas – cik labi, ka mēs pievienosimies eiro. Prātā nāk bērnībā lietotais salīdzinājums – mums tiek dots mēsls, kas ietīts konfekšu papīrītī…
Tas ir amorāli! Un uzaicinātie žurnālisti – Raudseps, Rozentāls un Zālīte – Rēdera vadībā tikai māj ar galvu un priecājas līdzi. Vienā pusē sēdošie plauši kaut ko stāsta otrā galda pusē sēdošajiem plaušiem, bet pie ekrāniem sēdošie plauši (tie, kuri vēlas eiro ieviešanu) klausās un visam tic.
DDD: Ar ko beigsies šis absurda teātris? Vai tiešām cilvēki nesapratīs?
A.G.: Ja uz notiekošo skatāmies no pasaules satricinājumu viedokļa, tad Eiropas Savienības politika, protams, tuvina cilvēci katastrofai. Tādi veidojumi kā Eiropas Savienība vēsturē jau ir pastāvējuši, piemēram, Bābeles tornis. Zināms, kāds liktenis to piemeklēja. Ja latvieši tik stulbi pakļausies ES iznīcīgajai politikai, mums būs jāizdzer pilns indes kauss. Kad atnāks gaidītā Jaunā Pasaule, tad ikviens būs atbildīgs. Ja mūsu cienījamā lasītāja Diāna Krūmkalne patiesi vēlas saņemt atbildes, tad iesaku viņai izlasīt apgādā “Vieda” izdoto grāmatu “Jēzus Kristus nezināmā dzīve”, kurā stāstīts par Kristus Varoņdarbu. Kādēļ es to pieminu iepriekš teiktā kontekstā? Tādēļ, ka šajā grāmatā atklāts, ka Viņa Upuris, ko Kristus veica, ļaujot Sevi piesist krustā, vēl nav realizējies. Tas īstenosies tad, kad Viņš atkal atnāks. Patiesībā Viņš jau ir atnācis ar Dzīvo Ētiku. Tā ir Viņa – Maitreijas, kā Viņš vēlas, lai Viņu tagad sauc, Mācība. Tas ir Vienotais Augstais Gars, kuru gaida visas tautas – musulmaņi gaida Muntazaru, žīdi gaida Mesiju, indusi Kalki Avatāru, budisti Maitreiju, bet kristieši – otro Kristus Atnākšanu.
Patiesībā uz visiem jautājumiem atbilde ir viena: ja mēs paši tagad neko nedarīsim, tas ir, neprotestēsim pret eiro, miermīlīgā ceļā, īstenojot Saeimas pieņemto Deklarāciju par Latvijas okupāciju, neizraidīsim no Latvijas okupantus; ja labprātīgi, paši pēc savas gribas nepretosimies ļaunumam, netaisnībai, var pienākt brīdis, kad tas būs jāizcīna ar asinīm. Taisnīgums būs jāizcīna mūsu bērniem un mazbērniem.
Apgāds “Vieda” ir izdevis grāmatu “Visu maiju pareģojumi. 2012.gads – pirms un pēc”. Domāju, ka šo grāmatu arī vēl var iegādāties grāmatnīcās. Daži mūsdienu zinātnieki-astronomi ir aprēķinājuši, ka 2012.gada 21.decembrī visas Saules sistēmas planētas atradīsies uz vienas līnijas tieši pret mūsu Galaktikas centru. Es nevaru apgalvot, ka tas tā ir, jo Dzīvajā Ētikā konkrēti termiņi nav nosaukti. Taču, ja kaut vai daži zinātnieki tā uzskata, tad ir vērts aizdomāties… Tieši paši astronomi apgalvo, ka šāda parādība notiek vienu reizi trīsdesmit trijos miljonos gadu. Ja tas tik tiešām tā ir, tad šis gaidāmais notikums ir ārkārtējs, unikāls. Tas nozīmē, ka planētu Zeme sagaida ļoti lieli kosmiska mēroga pārkārtojumi. Nav jādomā, ka tie būs slikti pārkārtojumi. Kosmiskais Saprāts veic pārkārtojumus, kas vienmēr ir evolūcijas labā. Vienlaicīgi tas nozīmē, ka šie pozitīvie pārkārtojumi būs graujoši sabiedrības demoralizējošiem elementiem, proti, tumšajiem spēkiem jeb aukstajiem un remdenajiem jeb vienaldzīgajiem (rozā labsirdīgajiem).
Sagatavoja Liene Apine