Kopš 2002. gada, kad sāka iznākt laikraksts “DDD”, katru gadu esam cīnījušies, lai 16. martā notiktu gājiens, kas godina gan Latviešu leģionāru piemiņu, gan, galvenais, izsaka prasību šo cīņu pabeigt – atbrīvot Latviju no okupantiem, tas ir, veikt deokupāciju un dekolonizāciju, arī deboļševizāciju.
Šogad 16. marta gājiens notika bez lielkrievu šovinistu bļaustīšanās. Lieliski. Taču! Organizatoru nolīgtie apsargi liedza latviešu tautas patriotam Edgaram Bindemanim un viņa māsai pacelt latviešu tautas tiesības aizstāvošus plakātus gājiena laikā, savukārt patriotam Andrejam – par brīvu izdalīt laikraksta “DDD” eksemplārus pasākuma dalībniekiem un skatītājiem. Tieši tā – nevis antilatviski noskaņoti policijā iefiltrēti okupanti, bet Nacionālās apvienības nolīgtās apsardzes firmas apsargi ierobežoja tiesības paust un izplatīt latviešu tautas un valsts intereses aizstāvošu informāciju. Kā vēlāk noskaidrojās, Nacionālās apvienības uzdevumā.
2006. gada 16. martā, kad ap Brīvības pieminekli bija apjozts žogs, laikraksta “DDD” žurnālisti, mierīgi ejot pa Kaļķu ielu ar ziediem rokās, tika aizturēti un policijas mašīnās aizvesti uz iecirkni. Notika pat tiesa par “sabiedriskās kārtības traucēšanu”… Bet tagad, pēc 17 gadiem, laikraksta “DDD” (Deokupācija. Dekolonizācija. Deboļševizācija) izstumšana notiek rafinētāk – vai tāpēc, lai neviens nepamanītu, neaizdomātos, nesaceltos un visi samierinātos ar leģionāru cīņu zaudējumu un latviešu tautas saliedēšanu ar ārējiem ienaidniekiem?… Skumji un traģiski!
Par aizliegumu nest plakātu un izdalīt “DDD”
16. marta gājiena organizatora “Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļas” pārstāvja Jāņa Ata Krūmiņa komentārs
Jānis Atis Krūmiņš: Juridiski 16. marta gājiena organizētāja ir “Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa”, kas daudzus gadus pēc kārtas ir pilnvarojusi mani pieteikt šo pasākumu.
DDD: Kāda ir Nacionālās apvienības iesaiste gājiena organizēšanā?
J.A.K.: Nacionālā apvienība pērk ziedus un veic citus nepieciešamos maksājumus, katru gadu nolīgst arī apsardzes firmu “TM Security”. Šogad kopīgi ar Nacionālo apvienību vienojāmies, ka gājienā neiesim ar plakātiem, un par to tika informēta apsardzes firma. Jo mērķis bija nodrošināt, lai no pretējās puses neienāk kāds provokators ar plakātu.
DDD: Edgars Bindemanis jau vairākus gadus pēc kārtas 16. marta gājienā ir devies ar plakātu rokās. Šogad teksts, kuru aizliedza Nacionālās apvienības nolīgtie apsargi, bija par okupantu izraidīšanu un prasījums pildīt Saeimas deklarāciju “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”.
J.A.K.: Aizliegums nest šādu plakātu ir pārspīlējums. Nav iebildumu pret plakātiem, bet pietrūkst resursu, lai izsekotu līdzi visiem tekstiem. Es parūpēšos, lai citugad tā nebūtu.
DDD: Gājiena laikā apsardzes darbinieki ir lieguši arī izdalīt laikrakstu “DDD”. Vai arī tāda bija vienošanās?
J.A.K. Nē, tas man ir pārsteigums. Iespējams, tā ir Nacionālās apvienības pašu iniciatīva, patvaļa. Tas ir ļoti liels pārpratums. Ļoti slikti ir sanācis. Tādēļ “Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļas” vārdā atvainojos, ka 16. marta gājiena laikā nevarēja izdalīt laikrakstu “DDD”.
Komentāru pēc telefonsarunas pierakstīja Līga Muzikante
“Baudiet karu, vīri, jo miers būs briesmīgs…”
Liene Rijkure
Latviešu leģionāru cīņa bija pēdējā latviešu militārā cīņa pret “ļaunuma impēriju”, kā ASV prezidents Ronalds Reigans vēlāk nosauca Padomju Savienību. Diemžēl latviešu karavīriem pret šo “ļaunuma impēriju” nācās cīnīties sveša karaspēka leģionā, jo Latvijas armiju čekas karaspēks bija iznīcinājis. Kurzemes cietoksni aizstāvot, latvju ģenerālis paredzēja: “Baudiet karu, vīri, jo miers būs briesmīgs.”
Šodien latviešu leģionāru piemiņas diena man un daudziem skaudri liek izjust to, ka leģionāru uzsāktā cīņa pret čekas karaspēku vēl nav līdz galam uzvarēta. Padomju okupanti nav padzīti no Latvijas, latvieši joprojām nav saimnieki savā zemē, Latvijas valsts neatkarība diemžēl ir tikai fikcija. Lai atgādinātu latviešu tautai par neveikto deboļševizāciju, deokupāciju un dekolonizāciju, katru gadu šajā dienā vienmēr ir ticis dalīts par brīvu laikraksta “DDD” jaunākais numurs, kas veltīts 16. martam. Latviešu nacionālisti, izmantojot jebkuru iespēju pievērst plašāku uzmanību tautas sāpei, gājienā nesuši lozungus, vēstot par nelikvidētajām okupācijas sekām, kas nes katastrofālu postu latviešu tautai. Tikai šoreiz, 2023. gada 16. marta gājienā, šādas idejas bija liegts izplatīt.
Vaicāju Andrejam, kurš regulāri dažādos sabiedriskos pasākumos par brīvu dala avīzi “DDD”, kāpēc un kurš viņam liedza to darīt šoreiz? Andrejs atbildēja, ka aizliedzis kāds vīrs melnā, kurš nav nosaucis savu vārdu un kas viņš tāds ir. Vaicāju Edgaram Bindemanim, kuram plakāts ar prasību izpildīt Saeimas 1996. gada deklarāciju par okupācijas seku likvidēšanu, bija jānes ar kātu uz augšu. Vaicāju citiem gājiena dalībniekiem. Neviens nezināja skaidru atbildi.
Tā kā biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa”, kas šogad vienīgā bija oficiāli pieteikusi tradicionālo gājienu, lai pieminētu Otrajā pasaules karā kritušos leģionārus, valdes priekšsēdētājs Gunārs Grīnbergs telefonsarunā nezināja atbildēt par minētajiem liegumiem, tad nolēmu zvanīt Nacionālās apvienības “VL-TB/LNNK” birojam. Klausuli pacēla ģenerālsekretāre Ieva Preimane un skaidroja šādi:
“Tie nav aizliegumi. Mēs kā pasākuma organizētāji neaicinājām cilvēkus nākt ar plakātiem. Parasti mēs paši taisām plakātus, bet šogad izlēmām, ka nebūs plakātu. Tāpēc apsardzes firma, kas ir ārpakalpojums, šādas pašdarbības gājienā nepieļāva. Ir ļoti daudz provokāciju, un cilvēki, kas nolīgti šo gājienu pasargāt, gādā lai visiem dalībniekiem būtu viss kārtībā, lai nebūtu nekādas provokācijas. Viņi paši nevar pieņemt lēmumu, kas ir pareizi un kas nepareizi. Gājiena laikā bija aizliegtas visas nesaskaņotās darbības. Agrāk mēs paši taisījām plakātus, bet arī tad bija tā, ka nevarēja rādīt jebkuru. Vajadzēja ar apsardzi saskaņot, vai šis plakāts ir ar pareizu vēstījumu. Tas nav tik vienkārši, sevišķi 16. martā. Ir tik daudz provokāciju! Tad jau arī Ždanoka var atnākt ar savu plakātu! Tad, kad jūs pati organizēsit kādu pasākumu, tad zināsit, cik ļoti svarīgi ir, ka jūs kā organizators esat atbildīga par jebkurām cilvēku rīcībām un jums ir jāpieņem lēmumi. Tas nebija vērsts ne pret vienu organizāciju, ne laikrakstu… Piemēram, “antifašistiem”, pirms gadiem, 16. martā bija pieteikts cits pasākums, kurā viņi varēja brīvi paust savu viedokli. Ja kāds gribēja nākt šogad ar savu plakātu, tad tas ar organizatoriem bija jāsaskaņo. Beigās es pati personīgi ļāvu Edgaram Bindemanim stāvēt pie Brīvības pieminekļa ar plakātu, pēc tam, kad Liene Apine pie manis pienāca. Tā ka ir iespējams vienoties. Ja iepriekš ar organizatoriem, jeb mums, visu saskaņo, tad vienmēr viss ir kārtībā! Mēs neuzskatām 16. martu par Nacionālās apvienības “VL-TB/LNNL” partijas pasākumu, bet uzskatām ka notikušais ir komunikācijas kļūda. Mēs ļoti atvainojamies, ka tā iznācis, bet vairāk man nav laika sarunai.”
Latviešu tauta šobrīd ir pakļauta (vai brīvprātīgi pakļāvusies?) etniskai iznīcināšanai. Nekad vēl latviešu tautas patrioti nav bijuši tik bezpalīdzīgi, pazemoti kā šodien par mītnes zemi pārvērstajā pašu tēvijā. Latvijā šodien ciniski un bezkaunīgi saimnieko visas pasaules lielvaru sirotāji. Tikai pašai latvju tautai nav nekādas noteikšanas par to, kā būt nākotnē. 16. marts jeb latviešu leģionāru piemiņas diena tradicionāli kļuvusi arī par to dienu, kad latviešu tautas daļa, kura nav samierinājusies ar savas tautas iznīcināšanu, nav atteikusies no idejas par īstu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu, neatlaidīgi iestājas par visu deokupācijas principu ievērošanu līdz galam un kas vaļējām acīm vērtē notiekošo, vēlas šajā zīmīgajā dienā publiski paust savu nostāju. Šoreiz tai bija liegta iespēja to darīt. Turklāt šis liegums bija no it kā savējiem.
Secinājumi
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ir tālu atrāvusies no savas tautas, jau sen vairs neizjūt tās sāpi. Partijas sauklis “Latviešu intereses 1. vietā!” neatbilst patiesībai. 16. marta organizēšana šai partijai ir tikai kārtējā spalvu spodrināšana vēlētāju priekšā.
Edgars Bindemanis: Kas tie tādi par mīkstajiem?
Latviešu nacionālista Edgara Bindemaņa komentārs
DDD: 16. marta gājienā tev neļāva nest plakātu, uz kura bija rakstīts:
“Tev verga sindroms dvēselē,
Un klanīties tev prieks!
Bet naidnieks dzīvo Tēvzemē,
No tevis nepatriekts.
Bet tavu zemi okupants
Vēl bradā, piespļauda,
Un radīts nav pat likumpants,
Kas viņu izraida.
Bet kur tad cīņas sauciens tavs
“Lai tauta brīva most!”
Neviena plakāta tev nav
“Ar okupantiem NOST!”
/Steidzīte. “Ceļavējos”, 139. lpp./
Latvieši pieprasa:
- izpildīt Saeimas 1996. gada 22. augusta, 2005. gada 12. maija Deklarācijas nekavējoties!
- Vienmēr pildīt 1998. gada 29. oktobra “Deklarāciju par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā.”
Edgars Bindemanis: Man teica, ka mans plakāts nav pieteikts šiem “varonīgajiem” leģionāru piemiņas dienas organizatoriem. Gan man, gan manai māsai aizliedza nest plakātus, lai visi redz. Māsai lika saritināt, bet man vēlēja nest tā, lai teksts nav redzams – ar kājām gaisā. Viņi laikam domāja, ka es tādēļ došos mājās, ka nenesīšu ar koku uz augšu. Kas tie tādi par mīkstajiem?! Ja te sāksies “šļura”, mums pietrūks patronu, lai apšautu visu piekto kolonnu.
Plakātus gatavoju dienu pirms gājiena – līdz septiņiem vakarā –, ieliekot tekstu uz kartona aiz dzelzs restēm. 16. marta rītā radio dzirdēju, ka Valsts drošības dienests (VDD) brīdina no iespējamām provokācijām. Man jāpiekrīt Lato Lapsam, ka tāds drošības dienests ir nožēlojami parazīti, jo vienīgā provokācija, ko piedzīvojām, ir vērsta pret latviešiem. Vienīgā labā lieta, ka nebija smagi bruņotie policisti, kas parasti stāv pie pieminekļa, it kā te būtu kaut kāds mafijas krusttēvu saiets. Tā Latvija, kurā dzīvojam, nav latviešu valsts, bet gan kariņveidīgu noziedznieku iedzīvošanās placdarms. Zagļi un korumpanti, kara aizsegā caur iepirkumiem iecerēja izlaupīt Latviju. Pamuļķi un noziedznieki – tādi ir tie mūsu varneši!
Komentāru pie Brīvības pieminekļa ierakstīja Liene Rijkure
Tas nav normāli
Vīru kopas “Vilki” dalībnieka Andra Balcera komentārs
Andris Balcers: Tas nav normāli, ka 16. marta gājienā tiek aizliegts izplatīt laikrakstu “DDD”, kurš ir legāls preses izdevums un runā latviešu tautas vārdā. Idiotisms! Arī par liegumu pacelt plakātu gājiena laikā – ja teksts nav vērsts pret latviešu nāciju, tad nav saprotams šāds ierobežojums. Lasīt taču prot ikviens. Arī novērtēt prot. Ja apsardzes darbinieks kaut ko nespēj saprast, var vērsties pie organizatora.
Komentāru pēc telefonsarunas pierakstīja Līga Muzikante
Publicēts laikraktā “DDD” Nr.6(524), 2023. gada 24. marts–13. aprīlis