No “DDD” arhīva: joprojām aktuāli
Mareks Gabrišs
Ik pa laikam televīzijas raidījumos, internetā un laikrakstos notiek aptaujas, lai noskaidrotu cilvēku viedokli par dažādiem jautājumiem un problēmu risinājumu iespējām. Aptaujas rezultāti salīdzinoši vienkāršā un demokrātiskā veidā (ar noteikumu, ka viens aptaujātais aptaujā piedalās tikai vienu reizi) parāda darbības un soļus, kuru realizēšanai aptaujātajā sabiedrībā ir vislielākais atbalsts.
Esmu pārliecināts, ka uz jautājumu: “Vai ir jātiesā valsts izzadzēji?” vairums atbildētu apstiprinoši. Savukārt, uz jautājumu: “Kā tiesāt valsts izzadzējus?” sniegto atbilžu variantu būtu daudz, piemēram, “Izzadzējiem jākonfiscē manta un pašus jāliek cietumā!”; “Jāpiemēro augstākais sodamērs!”; “Lai izlemj tiesa!” utt.
Līdzīgi ir ar jautājumu: “Vai ir jāveic Latvijas deokupācija un dekolonizācija?” Domāju, ka 99 procenti avīzes “DDD” lasītāju atbildētu pozitīvi, bet pārējie – no dažādām drošības, valdības, Saeimas, vēstniecību un rusifikāciju atbalstošām iestādēm – visticamāk, teiktu pretēji.
Uz jautājumu: “Kā veikt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju?” iepriekš minētie 99 procenti deokupācijas un dekolonizācijas atbalstītāju atbildēs dažādi – atkarībā no dzīves pieredzes, rakstura īpašībām, zināšanām, pieejamajiem resursiem un daudziem citiem apstākļiem.
Tātad tiem, kuri atbalsta Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju, piedāvāju jautājumu ar dažādiem problēmas risinājuma variantiem. Protams, šie nav vienīgie un, iespējams, ir vēl citi, daudz labāki un veiksmīgāki. Ja kāds zina šos labākos veidus, lūdzu, neklusējiet, palīdziet atsvabināties no okupantu un kolonistu žņaugiem!
KĀ VEIKT DEOKUPĀCIJU UN DEKOLONIZĀCIJU?
Atbilžu varianti
1. Izmantot ieročus un kara metodes.
2. Miermīlīgi un bez asinsizliešanas okupantus iesēdināt mīkstos vilcienu vagonos un aizvest uz okupantu etnisko dzimteni.
3. Neatlaidīgi lūgt palīdzību starptautiskajai sabiedrībai un gaidīt, ka tā piespiedīs Krieviju un pasauli kopīgi veikt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju.
4. Rakstīt un runāt par deokupācijas un dekolonizācijas nepieciešamību – izglītot, audzināt un mudināt latviešu tautu un citas draudzīgās tautas deokupācijas un dekolonizācijas veikšanai.
5. Radīt okupantiem un kolonistiem psiholoģiski un fiziski nelabvēlīgus dzīves apstākļus – okupanti neizturēs un paši aizbrauks.
6. Apelēt pie okupantu sirdsapziņas un gaidīt, ka okupanti apzināsies savu noziegumu un to, ka šis noziegums ir jānovērš – taisnības vārdā okupanti Latviju pametīs.
7. Apelēt pie Krievijas sirdsapziņas un gaidīt, ka tā kā PSRS juridiskā mantiniece gūs taisnīguma izpratni un visus Latvijā dzīvojošos okupantus, izmantojot jebkurus paņēmienus, paņems atpakaļ pie sevis.
8. Uzspridzināt Okupācijas pieminekli un tādējādi parādīt, ka Latvijā saimnieki ir latvieši un okupantiem steidzami jāizbrauc uz etnisko dzimteni.
9. Atbalstīt spēkus, kas cīnās par nehumānās Krievijas sagraušanu no iekšpuses vai ārpuses – nebūs varas un spēka, kas morāli, fiziski un finansiāli atbalsta okupantu un kolonistu uzturēšanos Latvijā.
10. Sagraut Latvijas ekonomiku un cerēt, ka okupanti aizbrauks no Latvijas uz citām valstīm, kur labāki materiālie apstākļi un lielāka alga.
11. Latviešiem iegūt ekonomisko varu un kļūt par ekonomikas noteicējiem Latvijā – tā okupanti darba devēji un okupanti darba ņēmēji tiks izspiesti gan no darba tirgus, gan no Latvijas.
12. Deokupāciju un dekolonizāciju atbalstošajiem cilvēkiem jākļūst par Saeimas deputātiem un ministriem valdībā un jācīnās ar politiskām metodēm.
13. Ticēt un sakoncentrēt latviešu gara spēku enerģētiskā kodolbumbā, kas okupantus un kolonistos satrieks garīgi.
14. Apelēt pie latviešu un draudzīgo cittautiešu sirdsapziņas un goda jūtām un atgādināt, ka godīgu un krietnu cilvēku pienākums ir novērst ne tikai noziegumu, bet arī nozieguma sekas.
15. Vērsties ar partizānu metodēm pret nodevīgajiem latviešiem un cilvēkiem, kuri kalpo okupantiem un sagādā okupantiem vēl labākus dzīves apstākļus kā kādā no Krievijas “guberņām”, – tātad nodevēju “sišana”.
16. Ieaudzināt latviešos un latviskumam lojālajos cittautiešos nepatiku pret okupantiem un kolonistiem vai arī tieši otrādi – ieaudzināt “mīlestību” un “mīļos” okupantus nogādāt uz viņu etnisko dzimteni, kur tiem būs vislabvēlīgākā vide un nosacījumi pilnveidei, garīgajai izaugsmei un kļūšanai par labiem cilvēkiem.
17. Cerēt un gaidīt, ka palīgā nāks kāds pagaidām nezināms ārējs spēks un deokupāciju un dekolonizāciju veiks mūsu vietā, bez mūsu līdzdalības, atnesot to “uz paplātes rīt no rīta brokastīs”.
18. Panākt, ka Krievijai uzbrūk par to mazliet stiprāka valsts – okupantiem kā īstiem Krievijas patriotiem būs jāiet palīgā savai etniskajai dzimtenei, jo tai būs nepieciešami karavīri un sanitāres.
19. Izmantot informatīvo propagandu radio, TV, laikrakstos, internetā – okupantiem un kolonistiem jāzina un jāsaprot, ka Latvijā viņi ir noziedznieki un latvieši pieprasa okupantu aizvākšanos no Latvijas.
20. Iefiltrēties visās valsts iestādēs (ministrijās, tiesās, policijā, armijā) un noteiktā X stundā pārņemt varu, pastumt malā gļēvos ierēdņus un politikāņus, atjaunot 18. novembra Latviju un veikt deokupāciju un dekolonizāciju.
21. Uzkrāt psihisko enerģiju un iemācīties nogalināt ar acu skatienu, kā arī ar acu skatienu pārvietot 100 tonnas smagus betona bluķus – tā okupantus ar visu pieminekli “aizlingosim” aiz Latvijas robežām nepārkāpjot likumus un deklarācijas, kas pārprastās demokrātijas vārdā aizsargā visu, tikai ne brīvību un neatkarību alkstošu tautu tiesības.
22. Palielināt nacionālpatriotisko organizāciju stiprumu, aktivizēt praktiskas darbības, kā arī visaptveroši mobilizēt latviešu tautu DDD īstenošanai.
Es pats atbalstu vairumu minēto atbilžu, bet uzskatu, ka atbildēs redzamajām darbībām ir jāseko īstajā laikā un vajadzīgajā brīdī – tā, lai tās, labu gribot, nenodara neatgriezenisku ļaunumu latviešu tautai un vēl vairāk nepadziļina problēmas. Katrai no atbildēm/darbībām ir gan savi plusi, gan arī mīnusi. Katra rīcība izsauks no okupantiem lielāku vai mazāku pretdarbību, kuras sekas nav precīzi paredzamas.
Ko par šīm darbībām domā “DDD” lasītājs? Kā rīkoties, lai deokupācija, dekolonizācija un arī deboļševizācija ritētu raitāk un sekmīgāk?
Pirmpublikācija laikrakstā “DDD” Nr. 5(209), 2010. gada 5.–18. marts
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.4(522), 2023. gada 24. februāris–9. marts