Par nogāztā Pārdaugavas monstra Sievieti – Māti-Dzimteni (aut. Aivars Gulbis)
Ierosinu to nesagriezt un neizkausēt kopā ar okupantu karavīru grupu (aut. Ļ. Bukovskis), bet, ieliekot tai augsti paceltajā rokā okupantu varas noraidīto, aizliegto bērnu (tautas izdzīvošanas simbolu), novietot to pie Okupācijas muzeja. Strēlniekus tādēļ pārcelt uz atbilstošāku vietu, jo sarkano strēlnieku muzeja tur sen vairs nav.
Mātes-Dzimtenes skulptūra ar bērnu rokā būtu visīstākais okupācijas piemineklis, okupācijas laiku raksturojošs. Tās vēsturi kā leģendu varētu stāstīt jaunajai paaudzei un citvalstu tūristiem. Turklāt okupanti un piektā kolonna neuzdrošinātos ālēties un likt ziedus pie Okupācijas muzeja – puķes nesīs izsūtītie, to piederīgie, kā arī Krievijas ļaunumu piedzīvojusī tauta.
Šī tēla autors Aivars Gulbis ir ievērojams, izcils latviešu tēlnieks, kurš darbojies monumentālajā, dekoratīvajā un mazo formu tēlniecībā. K. Zemdegas (1894–1963) veiksmīgs audzēknis, ar savu spilgtu, ekspresīvu stilu un radošumu. Lieta, par kuru viņam visvairāk tiek pārmests, ir Viļa Lāča kapa piemineklis. Taču savā laikā V. Lācis bija ļoti populārs un iemīļots rakstnieks, lai arī viņu kā personību daudzi ļaudis nosodīja – traģiska personība, kuras nozīmību latviešu literatūrā īsti noteiks Laiks.
Pārdaugavas monstrs bija ne tikai drausmīgs latviešu tautas pazemojums, bet arī izpildījumā galīgs ķēms – dažādu nesaderīgu stilu neiedomājams sajaukums. Galvenais okupantu triumfa simbols – 79 metru augstais obelisks (aut. A. Bugajevs) – bija primitīvs piecu brusu stabs ar caurām zvaigznēm galos, bet karavīru okupantu grupa (aut. Ļ. Bukovskis) darināta apkapātu masku stilā. Vienīgi Māte-Dzimtene (aut. A. Gulbis) ir skaista.
Nebūsim hunveibini! Par neģēlīgās okupācijas laiku lai stāsta vēsturisks piemineklis: Māte-Dzimtene Latvija ar izdzīvošanas un cerību simbolu – bērnu – augsti paceltā rokā, izrautu no okupantu nagiem.
Ar cieņu
Balss un ideja no Tautas
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.18(512), 2022. gada 30.septembris–13. oktobris