Juris Fogels
Pārdomu platforma
Katrs mākslas darbs sabiedriskajā telpā izpaužas kā simbols vai simbolu grupa un kā psihoemocionāls raidītājs. Tas sinhronizējas ar apkārtējo un sabiedrības sociālo vidi, radot šīs vides rezonējošu vai kristalizējošu (pievelkošu) izpausmi, atbilstoši formās un krāsās ietvertai būtībai.
Rakstus var izlasīt visi, kas prot lasīt un zina valodu, kurā teksts ir uzrakstīts. Lai to spētu, jāpazīst burti, burtu salikumi vārdos, vārdi teikumos. Kurš to zina, prot atšķirt teikumus, kas iedvesmo un paceļ lasītāja garu, no teikumiem, kas rada pretēju iespaidu.
Atsevišķi burti tekstā nav apskates vērti, bieži arī atsevišķs vārds ir bez nozīmes, teikums vai vairāki teikumi var būt bez nozīmes, ja nav konteksta, lai iedarbotos uz lasītāju. Nezināmā valodā rakstītais teksts vispār nespēj atstāt nekādu iespaidu uz skatītāju.
Analoģiski var lasīt simbolu valodu. Atšķirībā no teksta, simbolus prot lasīt ļoti maz cilvēku, bet iespaidu iegūst visi – arī tie, kuri simbolus nesaprot. Tie iespaido katrs atsevišķi un visi kopā kā veselums, kādu ietekmi pastiprinot vai dzēšot.
Izmantošu salīdzinājumus ar izveidotiem alternatīviem piemēriem, jo sapratne bez salīdzinājuma nevar pastāvēt.
Par mākslas darbu “Nebaidies!”
Kāpēc to saucu par mākslas darbu, bet ne par pieminekli? Tāpēc, ka blakus šim darbam ir muzejiem raksturīga, uz postamenta izvietota plāksnīte ar darba nosaukumu “Nebaidies!”. Muzejos pieminekļus netur, tur atrodas mākslas darbi. Tas ir pirmais arguments, bet otrais ir ietverts teksta pirmajā teikumā: “Piemineklis latviešu tautas un Latvijas brīvības cīnītājam, padomju okupācijas varas represiju upurim Gunāram Astram (1931–1988).”
Šajā teikumā akcentēts tiek represiju upuris, bez paskaidrojuma, par ko upuris cīnījās. Piemēram, ja būtu rakstīts: “Piemineklis Gunāram Astram, kurš Padomju Savienības okupācijas apstākļos atklāti un demonstratīvi cīnījās ar okupācijas varu par latviešu tautas brīvību, par neatkarīgu Latviju.” – šāds teksts vismaz sasauktos ar nosaukumu “Nebaidies!”, jo piešķirtu skaidru un mērķtiecīgu jēgu.
Izstādē māksla darbi ir domāti neilgam (izstādes noteiktam) laikam, bet pieminekļi – mūžībai, tāpēc pirmais kopsimbols ir mākslas darbs vairāk nekā piemineklis.
Fotogrāfijās tiek bildēts tikai pats mākslas darbs, bez blakus esošā postamenta. Tā demonstrējot, ka tas ir piemineklis, faktiski neparādot visu patiesību.
Apgrieztā krusta simbols
Mākslas darba “Nebaidies!” pamatā ir liels krusts. Kad Krusta šķērslis ir virs viduspunkta, skatītāja acs tiecas uz augšu – uz debesīm, bet, kā šajā gadījumā, tas ir zem viduspunkta, vēršot skatu uz zemi, un tādu sauc par apgriezto krustu, kas pazīstams kā viens no daudzajiem Sātana simboliem.
Turpinājums: Pārdomas par mākslas darbu… 2. daļa
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr 9(503), 2022. gada 13.–26. maijs