KUR GĀŽAS PASAULE?

Diskusijas sociālajā vietnē “Draugiem.lv”


Līga Muzikante: Pēdējā laikā Rietumu pasaulē notiek lietas, kurām grūti noticēt, – tik absurdas tās ir. Vācijā pavisam oficiāli ieviests “trešais dzimums”, tikmēr jau pirms neliela laika Lielbritānijā ārsti tikuši instruēti grūtnieces vairs nedēvēt par grūtniecēm, bet par “cilvēkiem gaidībās”…

Britu Medicīnas asociācijas vadlīnijās ārsti tiek instruēti grūtnieces vairs negodāt par topošajām mātēm (expectant mothers), jo šis jēdziens varot nopietni aizvainot transseksuāļus. Turklāt tiek ieteikts lietot terminu “cilvēki gaidībās” (pregnant people), nevis “grūtnieces” jeb “sievietes gaidībās” (pregnant women). Saskaņā ar laikrakstā “The Mail on Sunday” sniegtajām ziņām, šīs rekomendācijas nākušas klajā tikai nedēļu pēc tam, kad kāds brits, kurš bija nolēmis veikt dzimummaiņu no sievietes uz vīrieti, atlika operāciju grūtniecības dēļ. Proti, divdesmitgadīgais Haidens Kross piedzima kā meitene, bet tagad juridiski ir vīrietis. Viņš ir saņēmis hormonu terapiju, taču nav paspējis izdarīt operāciju, jo atklājies, ka ir ceturtajā grūtniecības mēnesī.

Sniegtās rekomendācijas medicīnas darbiniekiem saskarsmē ar pacientiem liek atmest vārdu “māte”, lai izvairītos no transpersonu aizvainošanas un lai “svinētu daudzveidību”…

Irēna Kerbštate: Preteklība.

Ināra Gailīte: Izvirtības un degradācijas Overtona logs jau pusvirus…

Paulis Galanskis: Un Latviju arī tam grib pievienot.

Rita (pa)Kalna: Visam piekrītu, bet par 3. dzimumu gribu pievērst uzmanību, ka dzimst indivīdi (un ir dzimuši visos laikos!), kuriem ārsti-ginekologi nevar noteikt dzimumu, ne tikai līdzcilvēki. Domāju, ka pasaule tāpēc otrādi neapgriezīsies, ja sauksim lietas īstajos vārdos.

Līga Muzikante: Ne jau par hermafrodītiem šeit ir runa. Šis “trešais dzimums” attiecas uz bioloģiski kādam dzimumam piederošiem indivīdiem, kas psiholoģiski iedomājas sevi citādu esam. Dzimumidentitātes zudums ir jāārstē, nevis jāakceptē kā norma.

Rita (pa)Kalna: Nu… tā ir tikai INTERPRETĀCIJA, kā to katrs iedomājas. Vai tiešām neesi nekad redzējusi indivīdu ar nenosakāmu dzimumu? Es vēl nesen redzēju vīrieti(?) ar auskariem un sarkani lakotiem nagiem. Domāju, ka man vienai acis šķībi rāda, bet izrādījās, ka ar līdzbraucēju ir tādas pašas problēmas, ka tam… arī ar redzi nav lāgā…

Vajag tad paskaidrot, par kādiem tieši [ir runa], ja ne par [dzimumu] nenosakāmajiem. Par galvā slimajiem?

Līga Muzikante: Protams, par galvā slimajiem. Garīgi veselam cilvēkam nav problēmu sevi identificēt ar savu bioloģisko dzimumu. Savukārt fizisks hermafrodītisms ir anomālija, kas populācijā ir sastopama ļoti reti. Anomālija nav norma, bet trešais dzimums tiek ieviests kā “norma” – cilvēks bez hermafrodītisma anomālijas pats var izvēlēties, kādam dzimumam sevi pieskaitīt.

Andis Berzins: Šī nenormālību uzspiešana ir apzināta cilvēces morāles degradēšana. Tas iet roku rokā ar globālistu “Agenda21” plānu.

Vaira Carbone: PSRS laiku morāle Jums, Līga… bet Jums jau tas nepatika, Jums Rietumi (nu vismaz vēl pagājušā gadā) simpatizēja.

Cīņa ar Latvijas zaimotājiem: Ak, Jūs [Vaira Carbone] nabadzīte – jums visur Rietumi vainīgi, bet tādu Austrumu arī vairs nav, jo Krievijā izglītības sistēma ir sabojāta ar Rietumu sistēmas pielīdzināšanu, un tur arī visi ir vērsti uz Rietumiem jau no padomju laikiem! Tie Rietumi dzīvo ļoti labi, salīdzinot ar pelēkajiem Austrumiem, kur cilvēki tikai eksistēja pie tukšajiem veikaliem!

Nevienam nevar simpatizēt laupītāji un slepkavas no Austrumiem, kas citas tautas slepkavoja un izsūtīja uz gulagiem. Ja simpatizē Sibīrija, tad skrien uz turieni, jo Latvija nekad nav bijusi Austrumos.

Amara Priedīte: Tāda sajūta, ka mēs karojam ar vējdzirnavām… Ļaunums gūst pārsvaru…

Viesturs Jekabsons: Vecā paaudze pakāpeniski aiziet, bet jaunā paaudze pat savu vēsturi nezina, kā pienākas. Nav jau jāmeklē tālajā vēsturē, ka pat Jāņus latviešu KP biedri steidza uz Maskavu apsūdzēt un atcelt. Tagad ir citas prioritātes, un jaunie visu darīs, ko liks ES un ASV.

Andis Berzins: Jaunajai paaudzei uzliek klapes uz acīm un pūš miglu nāsīs. Tas viss notiek ar izkropļotas izglītības sistēmas palīdzību. Zombējot jaunatni, var grozīt nākotni…

Vaira Carbone: Nesaprotu, kāpēc Līga Muzikante par to raksta, ja visu laiku bija par Rietumiem, par visu šo balagānu, kas tagad notiek.

Līga Muzikante: Kā būtu jāsaprot Jūsu komentārs?

Vaira Carbone: Tieši tā būtu jāsaprot. Ja ir par Rietumiem un to politisko iekārtu Latvijā, tad arī jāpieņem visas Rietumu izvirtības, nešķirojot. Tāpēc man ir nesaprotama Jūsu daudzveidība – PSRS laiku politika bija slikta, tie, kuri kaut iepīkstās par to laiku normālību, ir kremlini… Rietumu politika laba, bet viņu izvirtība nepatīk.

Līga Muzikante: Nekad neesmu uzskatījusi, rakstījusi, publicējusi, ka Rietumu politika būtu laba. Ultraliberālisms, kas šobrīd ir pārņēmis pasauli, it īpaši Rietumus, bet skāris arī Krieviju, ir dziļi pretīgs – tas grauj cilvēces, tautas, ģimenes, personības attīstības pamatus.

Vaira Carbone: Tad kāpēc atļaujaties nievāt citus, kuri domā reāli, nelaipojot kā jūs?
Tad kādu politiku jūs pārstāvat, tā arī nesaprotu.

Līga Muzikante: Vaira, ko Jūs gribat uzzināt un ko spējat saprast? Es nekad neesmu laipojusi, tāpēc Jūsu jautājums ir, maigi izsakoties, jocīgs. Lasiet avīzi “DDD” – tur viss uzrakstīts. Kādu politiku es pārstāvu? Es neesmu politiķe, tāpēc nepārstāvu nekādu politiku, taču kā latviete un kā žurnāliste iestājos par latviešu tautas tiesībām dzīvot brīvā nacionālā valstī, neklanoties nedz Rietumiem, nedz Austrumiem, un veidot latviešu tautas attīstībai nepieciešamo politiku. Iestājos par visu, kas spēj palīdzēt mūsu tautai saglabāties, atveseļoties un attīstīt savu kultūru.

Vaira Carbone: Neskaidrs paliek – kāpēc jūs nosodāt tos, kuri atceras PSRS laikus kā labākus par šodienu…

Tautai palīdzēt “saglabāties un atveseļoties” nevar ar naidu pret Jūsu tā saucamajiem okupantiem, no kuriem jau, nebaidīšos teikt, 90 % miruši, bet viņu mazbērni nav vainīgi pie pagātnes notikumiem.

Kā jau agrāk minēju, man PSRS laiki neko sliktu nenodarīja, un man nav iemesla saukāt cilvēkus par okupantiem, kuri tajos laikos pat nebija dzimuši (jau agrāk to teicu, saņēmu gūzmu pārmetumu). Man šāda sēdēšana uz diviem krēsliem nesimpatizē, tāpēc arī brīnos par Jūsu nosodījumu par trešo dzimumu – tā taču slaveno Rietumu politika!

Līga Muzikante: Cik gan amorālam ir jābūt cilvēkam, lai paziņotu, ka agresorvalsts, kas okupējusi tavu valsti un veica genocīdu pret tavu tautu, neko sliktu nenodarīja. Varbūt neesat latviete? Varbūt pati esat ieceļojusi no okupētājvalsts okupācijas laikā? Ko lai saka, Vaira Carbone, audziet un attīstīties, tad spēsit izlasīt manos rakstos to, kas tur patiesībā ir, nevis saskatīt visu pēc savas iegribas. Vairākkārt esmu rakstījusi, taču nav grūti atkārtot: mūs iznīcina gan nevēlēšanās atbrīvoties no okupantiem, gan homoseksuālisma un dženderisma pieņemšana par normu.

Vaira Carbone: Tik daudz neizprotat, ka nevar atbalstīt kapitālismu, nepieņemot tā blakusproduktus.

Līga Muzikante: Arī par to ir daudz rakstīts. Ne es, ne citi “DDD” veidotāji neatbalsta kapitālismu. Mēs atbalstām kooperatīvo sabiedrību – kooperatīvu valsts iekārtu. Tieši tai pieder nākotne.

Vaira Carbone: Ja Jūs vēlaties kooperatīvu valsts iekārtu, Jums neizbēgami būtu jāsadarbojas ar kaimiņiem, bet Jūs esat kategoriski pret attiecībām ar izdevīgu kaimiņu.

Līga Muzikante: Atkal Jūsos skan vieni vienīgi aizspriedumi – šauri iepriekšpieņēmumi, kas neatbilst patiesībai. Ja lasītu laikrakstu “DDD”, tad zinātu, ka gan es, gan citi tā veidotāji ir par labām attiecībām ar visiem kaimiņiem. Protams, tas nenozīmē ļaut kaimiņam kāpt sev uz galvas, iekarot vai aplipināt mūsu tautu ar degradējošu ideju vīrusiem.

Vaira Carbone: Kā jūs iedomājaties labas attiecības ar kaimiņiem, izdzenot viņu cilvēkus no savas vides ar skaļiem saukļiem tagad – okupanti!?

Līga Muzikante: Hmmm… manā mājā ir labas attiecības ar kaimiņiem lielā mērā arī tāpēc, ka viņi necenšas ievākties un saimniekot pa manu dzīvokli. Ja viņi to darītu un veidotu vēl sev ģimenes, es gluži vienkārši bez ceremonijām dzītu viņus ārā. Tie nav skaļi saukļi, runājot par latviešu tautas māju – Latvijas valsti. Dekolonizācija ir normāls tiesisks process pēc okupācijas un kolonizācijas. Lai nodibinātu labas, sadarbības un uzticības pilnas attiecības ar Krieviju, ir jāatrisina no pagātnes nākušās problēmas. Dekolonizācija ir izdevīga arī Krievijai – jau tagad Putins aicina savus tautiešus mājās arī no Latvijas. Tikai mūsu vārgie, nespējīgie politiķi, visticamāk, pūzdami Eiropas stabulē, neizmanto šo Krievijas Repatriācijas programmu, kaut arī tā būtu lielisks sākums problēmas risināšanai. Arī no Latvijas puses varētu kaut ko piemaksāt tiem, kas šeit ieradās okupācijas laikā un savairojās, lai viņi ērti brauc atpakaļ uz savu etnisko senču zemi.

Vaira Carbone: Vienreiz jau Jums uzjautāju: kurš lems, kuru izsūtīt (vēsturi nevajadzētu atkārtot, lai kā gribas to darīt jums)? Kurš lems atkal par cilvēku likteņiem – Jūs?

Līga Muzikante: Vienreiz jau atbildēju Jums. Par to lems, pirmkārt, likumdevējs; otrkārt, izpildvara; treškārt, tiesu vara. Procesu pieskatīs tiesībsargājošās institūcijas. Okupācijas laikā no okupētājvalsts ienākušajiem un viņu pēcnācējiem nav leģitīma pamata šeit palikt un dzīvot. Dekolonizācija attiecas tieši uz viņiem. Izņēmums ir jauktās laulības un cilvēki ar īpašiem nopelniem Latvijas valsts un tautas labā (tādi, kas ar saviem darbiem ir pierādījuši lojalitāti latviešu tautai un valstij). Arī pilsonība tiek piešķirta vai nu saskaņā ar mantošanu, vai saskaņā ar īpašu lēmumu; tāpat ir arī ar tiesībām palikt Latvijā. Tas arī viss.

Vaira Carbone: Jūs visus savus vienaudžus krievus uzskatāt par okupantiem? Godīgu atbildi, citādi tikai saukļi vien.

Līga Muzikante: Saukļi ir Jums galvā, piedodiet. Nē, visus neuzskatu par okupantiem – atbildu godīgi. Ir tādi, kuru senči ir bijuši Latvijas pilsoņi pirms 1940. gada 17. jūnija, – viņi nav un nevar būt okupanti.

Edgars Davidčuks: Re, Vaira, cik smalki sanāk! Pēc Jūsu rakstītā, gandrīz visi okupanti miruši, bet kāpēc tad nevar uzticēties visiem Latvijas pilsonību ieguvušajiem mazbērniem?!…

Diskusija publicēta saīsināti…


Publicēts laikrakstā “DDD” Nr. 1(495), 2022. gada 14.–27. janvāris


« Atpakaļ