Balts klusums dabā, dziļš pirms jaunās Ausmas,
Līdz Rīta zvaigzne jaunu Staru sniegs.
Bet šajā dziļā klusumā ir jausmas –
Deg celsmes uguns, nevis valda miegs.
Viss pārtop, pārmainās – un tā bez gala,
Iet evolūcija bez apstājas.
Nav atrodama tāda miera sala –
Ir tikai Ceļš, sust pēļos neklājas!
Ja ceļinieks ir pašaizliedzīgs gājējs,
Pēc Dotām ceļa Zīmēm vadīsies.
Kā taisnīgs, vieds un pašapzinīgs lēmējs,
Vispirms par zemi savu cīnīsies.
Viņš sapratīs, ka okupantu sērga,
Vēl šodien, viņa zemei postu nes.
Ir jātiek vaļā no šī baisā rēga,
Lai tauta izkļūtu no nelaimes.
Un ar šo uguni, kas Telpā rada,
Iet cilvēks drosmīgi uz Virsotnēm.
Ja viņu taisnīgs, cildens mērķis vada, –
Ar vētru ies uz Tālām Pasaulēm.
Steidzīte
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.5(475), 2021. gada 12.–25. marts