Vēlēšanas notiek katru dienu: arī šodien! 2. daļa

Latviešu pilsoņu karš sociālajā vietnē “FACEBOOK”


Laikraksts “DDD”: Vēlēšanas nenotiek vienu reizi četros gados – tās notiek katru dienu: ar atklātas un slēptas propagandas palīdzību masu medijos, kurus finansē tie paši plutokrāti, kas uztur politiskās partijas jeb Latvijā valdošo pretlatvisko režīmu – 4. maija režīmu. Plutokrātu plānos nav Latvijas dekolonizācija, bet ir latviešu tautas saliedēšana ar okupantiem…

Turpinājums no: Vēlēšanas notiek katru dienu: arī šodien! 1. daļa

Līga Muzikante: Ja būtu izdomāts kaut kas labāks par to, kā neiebalsot nodevējus, tad es izvēlētos šo līdzekli. Taču šobrīd es nezinu cita līdzekļa, kā pārtraukt šo apburto loku (kangaru un okupantu saspēli), kā vien vēlēšanu boikotu un publisku protestu pret neveikto dekolonizāciju!

Eriks Belindzevs: Ja nezināt, tas ir pavisam kas cits nekā aicināt no viena grāvja otrā, kas arī nav izeja. Tad ir kopējiem spēkiem jādomā…

Ima Imula Nu tak protestē – tas labs veids! Boikots ir slikts tautai. Bet varai gan labs. Bet ir izgudrots kas vēl labāks – nodevēju sarakstus iemet miskastē un novēli par labāko no atlikušajiem.

Valdis Valdiņš Maksimovs: Kuri ir tie labie – vārdus, lūdzu, Ima Imula!

Ainārs Dozbergs: “Desot” uz vēlēšanām! Šis man patika! Šad un tad palasu laikrakstu “DDD”, ir arī ļoti interesantas lietas.

Aivars Garda: Nesaprast vēlēšanu veltīgumu un kaitīgumu ir tas pats kā nesaprast, ka 2×2=4. Tā nav augstākā matemātika un Einšteina teorija.

Valdis Valdiņš Maksimovs: Dzīvojot šajā sistēmā, cilvēkiem tiek iepotēts ka 2×2=… tik, cik vajag. Un visi gali ūdenī.

Līga Muzikante: Un vēlēšanas ir veltīgas tieši tāpēc, ka aiz tām stāv nevis kaut kāds nacionālais, bet gan starptautiskais kapitāls, globālais lielkapitāls – tas arī uztur šo teātri.

Arturs Nīmanis: Madara Valdmane, dekolonizācija fiziskā veidā nav iespējama – tam pretstāvēs visa pasaule, jo tajā saskatīs genocīdu pret mazākumtautībām. Bet cits ceļš gan ir iespējams – latviešiem būt vienprātībā un tikumībā vienotiem, izkopt latviskumu līdz tādai pakāpei, ka kolonizatoru pēctečiem šeit kļūst nepatīkami un kauns par vectēvu nodarīto… Un, lai stiprinātu latvietību, jēdziens “latvietis” ir jauns, taču tas ietver tūkstošiem gadu sensenu mantojumu, kas jāsargā.

Madara Valdmane: Absolūti Jums nepiekrītu, ka dekolonizācija fiziskā veidā nav iespējama! Tā ir iespējama, ja vien latvieši to patiesi grib. Bet, lai sagribētu, acīmredzot mūsu tautai ir jāsajūt okupantu elpa pakausī. Ar Valodas referendumu un naturalizētā okupanta nonākšanu galvaspilsētas vadībā vēl nav pieticis…

Arturs Nīmanis: Madara Valdmane, skaļi un tukši vārdi. Jūs esat provokatore un tikai.

Madara Valdmane: Kad Arturam Nīmanim trūkst argumentu, tad viņš to, kurš/-a pasaka taisnību, nosauc par provokatoru/-i? “Izcils” domāšanas līmenis.

Atis Priedītis: Kad sākās Atmoda man šķita, ka viena no latviešu tautas raksturīgajām īpašībām ir godīgums. Šis jēdziens stāv pāri visām tautībām un visām politiskajām idejām. Diemžēl rūgti vīlos. Jau 1990. gadu sākumā atklāti pateicu, ka pie varas ir palikuši tie paši kas agrāk. Un bija jāpaiet gandrīz 30 gadiem, lai arī citi beidzot to saprastu.

Madara Valdmane: Ati, un turpināsim viņus iebalsot – tos, kas neatbalsta patiesu neatkarības atjaunošanu?

Peteris Simsons: Vai tad 1993. gada vēlēšanas neparādīja tautas gribu atstāt viņus pie varas?

Aivars Gedroics: Tu pats, Pēteri Simson, tajās nebalotējies gadījumā?Formas beigas

Arturs Nīmanis: Ja “avenes sadirstas” tiktāl, ka nav par ko balsot, tad pašas vēlēšanas nav vainīgas un aicināt nepildīt pilsonisko pienākumu ir līdzvērtīgi aicināt izbraukt no valsts. Par dekolonizāciju vajadzēja cīnīties līdz 1994. gadam, kad dārgais Levits (tieslietu ministrs tolaik) ļāva parakstīt vienošanos ar Maskavu par okupantu atstāšanu šķietami deokupētā vidē.

Iemetīšu idejas, kurā virzienā jums būtu jāstrādā. Jāpanāk, lai Eiropas sabiedrība atzīst, ka okupācijas režīma nodarījums ir nesamērojams ne ar ko, kā rezultātā ir jāliedz nelatviešu izcelsmes pilsoņiem ieņemt vadošus amatus ne tikai valsts pārvaldē, bet arī valstiski nozīmīgās nozarēs…

Bet nevajag uzsvaru likt uz krieviem kā tautību. Jautājums jāliek šāds: kur vecāki un vecvecāki bija pirms 1940. gada? Tātad nevis nacionālais jautājums, bet piederība latviskajai apziņai. Pie valsts pārvaldes jālaiž tikai ar latvisku apziņu, tikumu, pienākuma apziņu, sirdsapziņu. Jo te ir Latvija.

Aivars Garda: Artur Nīmani, varbūt Jums izdosies kā Minhauzenam izvilkt sevi no apstulbotības purva?

Vilni Ābel, Jūs kaut ko esat pārpratis. Mēs visiem ļaujam balsot, par ko vien vēlas. Uzpūtīgos tītarus un tītarienes mēs mudinām starpvēlēšanu periodā katru rītu skraidīt uz vēlēšanu iecirkni. Turp un atpakaļ, turp un atpakaļ. Būs divi labumi: neuzaudzēs alus vēderiņus un neaizmirsīs, kur atrodas mīļotais vēlēšanu iecirknis. Mēs vienkārši dodam savu vērtējumu. Un pamatojam to. Edvīns Šnore varbūt arī nav tas sliktākais, drīzāk otrādi, bet ar to ir par maz. Viņš Saeimā nav iestājies par Latvijas dekolonizāciju. Tas nozīmē, ka atbalsta okupantu naturalizāciju un saliedēšanu – tātad smagu noziegumu pret savu tautu un cilvēci. Viņam, nevis mums, vajadzēja par to katru dienu skandināt, tad arī mēs neizdotu avīzi “DDD”. Nu, ievēlējāt Šnori. Nu un? Ko tad viņš dara savas tautas labā? Ja Jūs atbalstāt noziegumu, tad Jums nav elementāras morāles. Tad mēs nevarēsim saprasties!

Ima Imula: Esmu atradis veidu, kā protestēt – balsojot par labākajiem, nevis par kārtējo mazāko ļaunumu.

Andris Balcers: Par dekolonizāciju piekrītu, par (ne)vēlēšanām – ne.

Aivars Garda: Ja Andris Balcers domās tikpat labi kā dzied, tad piekritīs arī vēlēšanu noziedzīgumam. Ja nedomās, tad arī nepiekritīs.

Andris Balcers: Labi domāt ir domāt kā Aivars Garda?

Aivars Garda: Nē, labi domāt ir pareizi domāt [lai tiktu atjaunots taisnīgums]. Ja Aivars Garda domā nepareizi, tad viņš nedomā labi. Ja Andris Balcers domā labi – pareizi, tad ir jādara tā, kā iesaka Andris Balcers. Domāt, ka ar noziedznieku organizētu vēlēšanu palīdzību var atbrīvot latviešu tautu no padomju iebrucējiem visās paaudzēs, nozīmē domāt nepareizi. Varbūt tas uzpūtīgajiem (tītariem)  skraidelētājiem uz vēlēšanām nav skaidrs, bet domāju, ka īstam putnam, tītaram, ja to visu paskaidrotu tā, kā skaidroju šiem divkājainajiem, viss būtu skaidrs. Bet, ja tik ļoti gribas skraidelēt, – skraidelējiet vesels!

Līga Muzikante: Mani gan uzjautrina, gan izbrīna tie, kas metas krāgā par šo ierakstu. Sanāk, ka tādējādi viņi atzīst, ka arī turpmāk ies un balsos par nodevējiem. Vai var būt vēl lielāka nelietība!? Tieši tādu balsotāju dēļ nodevēji arī tiek iebalsoti. Bet, kā zināms, kur ir nodevība, tur ir verdzība. Un, kurš tad dod pilsonību okupantiem? Vai tad ne tie, kurus uzpūtīgie (tiešām, nav labāka apzīmējuma!) sabalsojuši?!

Alberts Cimanovskis: Aivar Garda, neredzu iespēju šādam ceļam – vēlēšanu boikotam. Revolūcijas nekad pie laba nav vedušas.

Aivars Garda: Sapratu, Albert Cimanovski. Dumji skraidelēt uz vēlēšanām neviens nevar nevienam aizliegt. Mēs to vienmēr deklarējam.

Alberts Cimanovskis: Arī jūsu priekšlikumiem nav atsaucības. Kaut kas jāmaina… Es uzticos latvietim prezidentam E. Levitam…

Andris Pauls-Pāvuls: Aivar Garda, īsumā, kāds ir Jūsu plāns?

Aivars Garda: Plānus es nevienam atsevišķi neskaidroju. Viss ir pateikts laikrakstā “DDD”. Ja ir slinkums lasīt, tad nevaru palīdzēt.

Aivars Gedroics: Albert Cimanovski, Tu nu gan esi negudrs, ja Gardam neuzticies, bet Levitam uzticies.

Vilnis Ābels: Aivar Garda… daudz kam piekrītu un “DDD” veidotājas, daudzus, kas ārštatā, un arī pašu izdevēju cienu. Liels darbs ir veikts! Un nezinu, kas finansē tagad un kā vispār turaties?!… Mēs visi zinām, ka stāvoklis ir daudz sliktāks, nekā vairums pilsoņu mediju iespaidā domā…

Agris Purvins: Tikai vienu “DDD” nespēj pateikt – ceļu uz DDD un kādas sekas Latvijai DDD [deokupācija, dekolonizācija, deboļševizācija] var radīt?

Aivars Garda: Agris Purvins iečalojās. Atkārtoju vāji domājošiem, ka krietna cilvēka kredo ir: dari to, kas ir jādara, un tad lai notiek tas, kam ir jānotiek!

Līga Muzikante: Agri Purvin, tieši  jau “DDD” ir parādījis ceļu uz DDD realizēšanu. Lūk, tās arī būs sekas: atbrīvošanās no ārējiem un iekšējiem nodevējiem.

Interesanti, kādas sekas, pēc Agra Purviņa domām, radīs tā saucamā naturalizācija jeb latviešu tautas saliedēšana ar okupantiem? Vai Agris Purviņš tik ļoti nīst latviešu tautu, ka ir gatavs labāk atbalstīt šo noziegumu nekā saņemt vīra dūšu un sākt publiski iestāties par DDD realizēšanu?

Vilnis Ābels: Nevaram šķelties. Mums visam savējo spārnam jāapvienojas, un LIETA DARĪTA gan Rīgā, gan valstī! Ja “DDD” šito pasāktu! Demonstratīvi, ar troksni! Var paraut augšā daudzus… Tikai tā ir izeja.

Aivars Garda: Vilnis Ābels nav pamanījis, ka laikraksts “DDD” un tā izdevēja – Latvijas Nacionālā fronte – to dara visu laiku. Aicina apvienoties. Bet uz augstāko principu pamata, nevis tā, kā tagad ir apvienojušies (pēc savas būtības – sašķēlušies) latviešu politiķi visā Latvijā. Problēma ir tā, ka daži diskutētāji šeit nemaz nevēlas augstākos principus: taisnīgumu, varonību, drosmi, krietnumu.

Madara Valdmane: Jā, vienkāršāk ir reizi četros gados nobalsot, nevis pašiem pievienoties cīņai par dekolonizāciju. Partija patiešām sašķeļ latviešus – pļāpā par otršķirīgiem jautājumiem, novirzot domas no tā, ka Rīgā, dekolonizācijas neveikšanas dēļ, latvieši ir mazākumā.

Andra Kaupe: Nu cik var atkal un atkal “malt uz riņķi” vienu debilu ierakstu! Bloķēju visās iespējamās vietās, bet atkal un atkal “uzpeld”…

Vilnis Ābels: Andra, tad jau cilvēkiem Latvijā tas ir nozīmīgi!

Aivars Garda: Ko Andra Kaupe gribēja pateikt savā pēdējā komentārā? Mūsu diskusijās ir pieņemts skaidri izteikt savas domas.

Voldemārs Stāvusis: Manuprāt, cilvēks vēlas pateikt, ka viss šis demagoģiskais murgs lielākai daļai reāli strādājošo tautsaimniecības augšupejai (tā, kā to latvieši darīja tikai nepilnus sešus gadus, no 1934. līdz 1940.gadam) ir reāli apriebies. No nekā nekas nevar rasties. Aksioma.

Aivars Garda: No 1934. līdz 1940. gadam, Voldemār Stāvusi, Latvijā nebija ārējo ienaidnieku, kas būtu jāpadzen, kā tas ir šodien. Jebkura augšupeja tautsaimniecībā šajos apstākļos veicina okupantu labklājību. Krietna, ne lopveidīga, cilvēka ieskatā tas ir noziegums. PSRS, pirms atbrīvojās no vācu nacistiem, nekādu tautsaimniecību neatjaunoja. Krietnam cilvēkam tas ir elementāri, Vatson, Andra Kaupe, Voldemār Stāvusi un citi, kas domā tāpat!

Turpmāk vēl…


Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.1(471), 2021. gada 15.–28. janvāris


« Atpakaļ