Saruna ar uzņēmēju, bijušo Latvijas goda konsulu ASV Norbertu Klaucēnu
Amerika lielās izvēles priekšā
DDD: Kas patiesībā šobrīd notiek ASV?
Norberts Klaucēns: Ja situācija būtu jāraksturo vienā teikumā: pilnīgs haoss. Vīrusa afēra sagrauj visu, cilvēki zaudē ierasto dzīves kārtību, saņem pretrunīgu informāciju par notiekošo un iespējamiem nākotnes scenārijiem. Bērniem tiek atņemtas iespējas būt kopā ar draugiem, mācīties un svinēt svētkus. Visticamāk šogad bērniem izpaliks saruna ar Ziemassvētku vecīti. Viss ir ļoti mainījies. Valsts ir sašķelta: vienā pusē ir tie, kuri balso par Trampu, bet otrā tie, kuri ir pret viņu. Manuprāt, amerikāņiem šobrīd ir izvēle starp demokrātiem, kas ieviesīs Amerikā sociālismu, vai palikt pie Trampa, ļaujot viņam strādāt vēl četrus gadus. Zinu, ka Latvijā Tramps pārāk nepatīk. Arī es neesmu viņā iemīlējies, bet tomēr balsošu par viņu, jo piedāvātā alternatīva garantē to, ka valsts nonāks kreiso rokās uz gadu gadiem – vismaz uz pāris paaudzēm.
DDD: Tātad tu nevēlētos, ja pie varas nāktu demokrāti ar Džo Baidenu priekšgalā. Kādēļ?
N.K.: Baidens nav ekstrēmists, bet cilvēki, kas viņam apkārt, tādi ir. Baidenam pietuvinātās personas ir sociālisti un nemaz to neslēpj. Tiem, kuri vēlas sociālismu Amerikā, es ieteiktu vienkārši paspert dažus soļus un pārcelties uz Venecuēlu. Esmu Latvijā piedzīvojis sociālismu, komunismu un nacismu. Neko no tā nevēlos vairs piedzīvot. Man gan jāatzīst, ka mūsdienu demokrātija arī nav nekādi cukura graudiņi. Šķiet, ka demokrātija un komunisms ir lieliskas idejas tikai uz papīra, jo reālajā dzīvē neviena no šīm teorijām vismaz līdz šim nav nesusi neko labu.
Baidena cilvēkiem ir pilnīgi vienalga, kas notiks ar Ameriku, ar cilvēkiem – viņiem galvenais ir tikt pie varas.
Tramps jau arī nav nekāda “Dieva dāvana”, ja tā var teikt. Manuprāt, viņš par daudz palaiž muti, kļūstot par savu lielāko ienaidnieku, bet viņš vismaz domā un mēģina kaut ko darīt Amerikas labā. To nevar noliegt! Pret viņu tiek vērsta liela pretkampaņa no kreiso liberāļu jeb, kā “DDD” saka, liberastu puses, kuriem nacionālisms un valstu nacionālās intereses ir lielākais drauds. Man gan ir nesaprotams, kādēļ Tramps nav likvidējis lielo korupciju, kas valda Vašingtonā. Ja es rīkotos tā, kā veči tur, mani jau sen būtu iesēdinājuši, bet viņi ir brīvībā un bauda labu dzīvi.
DDD: Cik liels ir Trampa un cik liels ir Baidena atbalstītāju skaits amerikāņu vidū?
N.K.: Ja godīgi, šobrīd ir grūti pateikt. Ja man būtu jāliek nauda uz derībām par to, kurš uzvarēs vēlēšanās, es nezinu, kā rīkotos. Visās aptaujās Tramps zaudē par kādiem desmit punktiem, bet arī 2016. gadā bija līdzīga situācija, tomēr viņš uzvarēja. Būs liela neziņa līdz pat pēdējam brīdim. Tramps vēlas ieviest kārtību, lai sabiedrība ievērotu likumus, bet katru reizi, kad policija vēršas pret kādu melno noziedznieku, sākas buntošanās, dedzināšana un zagšana.
Es vairs nepazīstu Ameriku – tā nav tā zeme, kāda bija, kad es te ierados. Tā pat vairs nav tā Amerika, kas bija pirms pāris desmitiem gadu. Viss šeit ir mainījies līdz nepazīšanai.
DDD: Visa pasaule ir ļoti mainījusies – diemžēl tikai uz slikto pusi.
Rasisms: reāla vai izdomāta problēma?
DDD: Tu pieskāries rasisma jautājumam. Kā šobrīd jūtas normāls baltais cilvēks Amerikā?
Norberts Klaucēns: Viņam ir jātur mute ciet, jo sabiedrība ir ļoti sterila. Ja agrāk varējām brīvi runāt, tad tagad ir tikai laika jautājums, līdz kāds kādu no izteikumiem uztvers kā apvainojumu un iesūdzēs tevi tiesā. Tas ir vājprāts. Manuprāt, aiz tā visa stāv Džordžs Soross, jo visā pasaulē viņam ir spēcīgs politiskās ietekmes tīkls, kas degradē un iznīcina visu līdzšinējo likumu un tikumu sistēmu.
DDD: Tātad tu uzskati, ka Amerikā un arī visā pasaulē notiekošais nav nejaušība, bet mērķtiecīgi radīts, lai pazemotu nācijas?
N.K.: Protams! Amerikas prestižs ir sagrauts. Starp citu, Eiropa ir aizmirsusi, ka bez Amerikas tā nebūtu tāda, kāda ir šodien. Maršala plāns ir Amerikas nopelns. To visu Eiropa baudīja, kamēr Latvijā tika īstenots Staļina plāns. Maršala plāns deva iespēju Eiropai strauji attīstīties pēc Otrā pasaules kara, bet tagad visi, īpaši Vācija, to aizmirst, uzskatot, ka viss radās pats no sevis. Pēc kara Vācija bija tā izpostīta, ka bez Amerikas atbalsta tā nespētu tik strauji attīstīties, radot jaunu infrastruktūru un varenu ekonomiku. Starp citu, salīdzinājumā ar Vāciju, Amerikā joprojām ir simtgadīgas caurules, jo šeit nav neviena no ārpuses, kas iedotu naudu, lai visu atjaunotu. Viss ir jānopelna pašiem.
DDD: Tu teici, ka Amerikas sabiedrība ir kļuvusi sterila, cilvēki baidās izteikties, jo nezina, kurš izteiciens kādu varētu aizskart vai apvainot. Vai vari raksturot, kā ir mainījusies vidusmēra amerikāņa dzīve?
N.K.: Protams, viss ir atkarīgs no cilvēka un viņa morāles vērtībām. Man, piemēram, nekas nav mainījies. Arī maniem kaimiņiem nekas nav mainījies, jo vieta, kur dzīvojam, ir salīdzinoši noslēgta. Taču tikai piecdesmit kilometrus uz dienvidiem, dzīve ir ļoti mainījusies. Tur ir pilsēta, kuru pārvalda liberālie žīdi, un, lai ko Tramps piedāvātu Izraēlai, viņi balsos par Baidenu.
DDD: Internetā atrodami video, kur redzams, kā baltie zemojas melno priekšā, lūdz viņiem piedošanu, bučo kājas… Tas patiešām tā notiek?
N.K.: Pirms vēlēšanām tā vienmēr ir, un es ceru, ka pēc vēlēšanām viss mainīsies, atgriežoties normālās sliedēs. Melnajiem klanās baltie liberāļi, kas vēlas melno balsis.
DDD: Tad jau ir taisnība, ka melno nemieri patiesībā ir daļa no demokrātu priekšvēlēšanas kampaņas?
N.K.: Tā ir simtprocentīga taisnība. Melno nemieri notiek demokrātu pārvaldītajās pilsētās. Čikāga, Baltimora, Sietla… tās ir demokrātu pilsētas, kur notiek šī lielā šmuce. “The Baltimore Sun”, kas, pretēji pie varas esošajiem, nav liberāla avīze, bija publicējusi rakstu, kurā apšaubīja domu, ka melnie vispār vēlas sajaukties ar baltajiem. Gluži pretēji – viņi arī turpmāk vēlas dzīvot nošķirti, tādēļ nav ko viņiem uzbāzties ar priekšlikumiem integrēties.
Ja pavēro liberāļu rīkotos protestus, organizācijas “Black Lives Metter” un “Antifa”, nevar nepamanīt, ka tur ir vairāk balto nekā melno. Raudošie baltie liberasti ar netīrajām dvēselēm to vien dara, kā rīko protestus un cīnās pret, manuprāt, nemaz neeksistējošu problēmu. Svarīgākais, ka deviņdesmit procenti no šiem raudātājiem, kas vēršas pret it kā netaisnīgo valsts politiku, patiesībā dzīvo no valsts pabalstiem, jo ikdienā nekur nestrādā. Tie ir bezdarbnieki, kuriem atrodas laiks šādām muļķībām.
DDD: Kā melnādainie uztver šo liberastu “pašaizliedzīgo” cīņu pret rasismu?
N.K.: Ir dažādi, jo arī melnādaino sabiedrība ir sašķelta. Nāk prātā kāds gadījums no dzīves. Ierosināju darbavietā procentu no algas atvēlēt melnādaino izglītošanai, lai viņi, apgūstot, piemēram, rasēšanu, varētu veikt kvalificētāku darbu. Sagatavoju priekšlikumu, iesniedzu to vietējiem politiķiem, kas arī bija melnādainie. Kāda bija atbilde? Viņi man ieteica neko nemainīt, atstāt visu, kā ir. Sapratu, ka tie, kuri ir spējuši izrauties un sasniegt ko augstāku, nedomā par saviem “brāļiem”. Tad kādēļ mums par to uztraukties?
Politikā nekas nenotiek nejauši
DDD: Vai piekrīti, ka “Corona-19 vīrusa pandēmija” patiesībā ir ļauns plāns, lai iegūtu kontroli pār valstīm un cilvēkiem?
Norberts Klaucēns: Es par vīrusu neuztraucos, jo nevaru šajā jautājumā neko ietekmēt. Tas ir tik ļoti politizēts, ka ir bezjēdzīgi šķiest enerģiju dažādu teoriju apspriešanā. Tā ir nežēlīga politiska spēle, kur mums, cilvēkiem parastajiem, neviens neko neprasa, lai gan mūsu dzīves tiek radikāli mainītas. Apzināti radīts vīruss, kas palaists pasaulē, lai pārveidotu ekonomisko un politisko kārtību, atstās spēcīgu ietekmi uz ilgāku laiku. Cilvēki ir iebiedēti, pakļauti masu psihozei. Bailes vairumu padarījušas vadāmus un kontrolējamus.
DDD: Iztēlojies, ka ir diena pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Kāda tā būtu, ja amatā paliek Tramps, un kāda, ja par prezidentu kļūst Baidens?
N.K.: Ja amatu saglabās Tramps, tad daudz nekas nemainīsies. Taču, ja par prezidentu kļūs Baidens, tad biržas sagāzīsies un šī valsts pārvērtīsies par sociālistisku sabiedrību. Demokrāti izspiedīs republikāņus, atņemot viņiem iespēju uz vairākām paaudzēm atgriezties pie varas.
Ja Baidenu ievēlēs, tad, visticamāk, korupcijas skandālu dēļ viņu no amata noņems, bet viņa vietā stāsies Kamala Herisa (Kamala Harris), kas Baidenam visu piedos, bet pie varas vairs nelaidīs. Sabiedrībai tas varbūt nepatiks, bet tad jau nevienam vairs neko neprasīs.
Man ir ļoti grūti noticēt kādam labam scenārijam Amerikas politikā. Arī pasaulē kopumā, manuprāt, situācija tikai pasliktināsies, jo civilizācija ir iekļuvusi degradācijas virpulī un strauji tuvojas totālam sabrukumam gan ekonomiskā, gan morālā ziņā. Lai gan brīžiem šķiet, ka zemāk jau vairs nav kur krist, tomēr atkal un atkal atrodas iespēja nokrist vēl zemāk.
Ideja ir jāuztur dzīva
Norberts Klaucēns: Regulāri lasu laikrakstu “DDD”. Esmu sapratis: kamēr valdība neatbalstīs dekolonizāciju un nepieņems likumus, kas to veicinātu, nekas labs nenotiks.
DDD: Diemžēl tev ir taisnība, jo arī tauta, tēlaini izsakoties, no apakšas neprasa dekolonizāciju. Taču laikraksta “DDD” uzdevums ir saglabāt deokupācijas un dekolonizācijas ideju dzīvu līdz brīdim, kad taisnīguma atjaunošana būs iespējama.
N.K.: Taisnība! Šaubu nav: ja arī jūs par to nerunāsit, tad deokupācijas un dekolonizācijas ideja nomirs un, mainoties politiskajiem, globālajiem apstākļiem, to atdzīvināt vairs nebūs iespējams. Nodevīgums, gļēvums, bailes, visiem izpatikšana sabojā latviešu tautu, tādēļ ir svarīgi turpināt runāt arī par to, kas šobrīd kādam var likties pilnīga utopija.
DDD: Neiespējamais šodien var kļūt iespējams rīt.
Intervēja Liene Apine
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.20(466) [2020. gada 23. oktobris–5. novembris]