Apdzirdīšana ar meliem turpinās

Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju un apgāda “Vieda” vadītāju Aivaru Gardu

 

DDD: Tieši pirms 20 gadiem, tieši gadumijā, “Universitātes Avīzē” bija publicēts jūsu raksts “Latvija uz jauna gadu simteņa sliekšņa”, kurā jūs drosmīgi pateicāt to, par ko citi vairs nerunāja: Latvijai ir jāveic dekolonizācija. Jau tad jūs brīdinājāt arī par homoseksuālisma propagandu, kas laužas iekšā no ultraliberālisma pārņemtajiem Rietumiem, kā arī rakstījāt par Eiropas Savienības morālo puvi. Jūs aicinājāt latviešus cīnīties par taisnīgumu un sniedzāt nesatricināmu pamatu un neizsīkstošu enerģiju šādai cīņai – vērsāt uzmanību uz Dzīvās Ētikas Mācību. Šis avīzes numurs tika izplatīts Latvijas Kultūras akadēmijā, un par to runāja gluži vai visi studenti, arī pasniedzēji. Pēc tam Latvijas Kultūras akadēmijas vadība pieņēma lēmumu aizliegt jums lasīt lekcijas. Jūsuprāt, kādēļ tā?

Aivars Garda: Tieši tamdēļ, ka mani uzskati nesaskanēja ar akadēmijas rektora nelaiķa Pētera Laķa un citu profesoru uzskatiem. Deviņdesmito gadu sākumā man bija draudzīgas attiecības ar Pēteri Laķi. Tāpēc, ka es uzskatīju, ka esam domubiedri. Es domāju, ka arī Dainis Īvāns ir mans domubiedrs. Par tādiem godmaņiem, kalnietēm, vīķēm man gan nebija ilūziju. Par Laķi un Īvānu es domāju, ka viņi domā tāpat kā es, tikai klusē. Kad es sāku par to runāt atklāti, mani palūdza aiziet no Kultūras akadēmijas.

Turklāt es rakstīju, ka nevajag stāties Eiropas Savienībā tās morālā pagrimuma dēļ. Bet iestāties ES bija latviešu tautas nodevēju viskarstākā vēlēšanās. Tie ir meli, ka vajadzēja iestāties Eiropas Savienībā, jo citādi mums vajadzētu iestāties Krievijas vadītajā NVS.

DDD: Minētais raksts atmodināja un sapulcināja nelielu drosmīgāko studentu grupu, kas vēlējās izrauties no melu un noklusēšanas cietuma un savus spēkus pielikt Latvijas dekolonizācijas veicināšanā. Šobrīd, pēc 20 gadiem, no šīs studentu grupas aktīvi darbojas tikai trīs: Liene Apine, Vita Ņikitina un es. Vai pirms 20 gadiem, kad uzrunājāt ne tikai jauniešus, bet arī savu paaudzi un to, kas ir piedzīvojusi Latvijas brīvvalsts laiku, jūs spējāt iedomāties, ka vēl 2019. gada Ziemassvētki tiks sagaidīti ar okupantiem mūsu valstī?

A.G.: Pirms 20 gadiem latviešu vairākums jeb pūlis vēl nebija tik ļoti degradējies, kā tas ir tagad. Pat 50 okupācijas gadi nebija tik graujoši kā pēdējie 30 tā saucamās neatkarības gadi. Jau toreiz tautu apdzirdīja ar meliem, bet, kamēr Latvija vēl nebija iestājusies ES, šī “apdzirdīšana” nebija tik totāla. Šo apdzirdīšanu ar meliem katru dienu veic politiķi (pareizāk – tie, kas stāv aiz politiķiem, jo tagadējos jaunos politiķus arī kāds ir apdzirdījis) ar nožēlojamu žurnālistu palīdzību. Pūlis ir tik totāli apdzirdīts ar meliem, ka dzīvo tajos kā niere taukos. Jūs jau lasāt diskusijas “Facebook” un “Draugiem.lv” vietnēs un redzat, ka cilvēki negrib, lai viņus at-stulbo. Gluži tāpat kā alkoholiķim mīļāks par visu ir alkohols, tā mūsu latviešvalodīgajam lopisku interešu vadītajam pūlim mīļāki par visu ir nodevība un meli, kuros viņi dzīvo. Protams, viņiem ir iestāstīts, ka viņi dzīvo patiesības gaisotnē. Ka meli ir patiesība. Un pūlis tam tic.

Varētu pajautāt: “Kas ir vainīgāks: apdzirdītājs vai dzērājs?” Mūsu likumi tiesā tikai par nepilngadīgo apdzirdīšanu. Parasti vaino pašu dzērāju. Jo, kaut arī kāds mēģina apdzirdīt, tomēr nevajag dzert. Ja dzer, tad pats arī esi vainīgs. Jāārstējas ir pašam, ja vien var izārstēties. Apdzirdītāji izārstēties nepalīdz. Tomēr Dieva likums jeb Cēloņu un seku likums soda apdzirdītājus. Kā? Parasti ar to pašu. Ja esi kādu apdzirdījis, tad arī tevi apdzirdīs. Vismaz tevis apdzirdītajam alkoholiķim vai kādam citam ir tiesības tevi apdzirdīt. Ja ļausies apdzirdīties.

Tas, ka no Kultūras akadēmijas piecām studentēm, kuras 2000. gadā sāka aktīvi darboties Latvijas Nacionālajā frontē, ir palikušas tikai trīs, nozīmē to, ka divām jaunām sievietēm šī tiecība atbrīvot Latviju no okupantiem nav bijusi īsta vai pietiekami spēcīga.

Jā, toreiz man bija cerība, ka 2020. gadu sagaidīsim bez okupantiem. Padzīt okupantus nav nemaz tik grūti, ja ir politiskā griba valdībai un vēlme pašos ierindas latviešos. Vaina ir pašos latviešos. Latviešvalodīgais pūlis ir gan gļēvs un nodevīgs, gan stulbs. Tāpat kā Saeima un valdība. Lasot diskusijas “Facebook” un “Draugiem.lv”, katrs var pārliecināties, ka mums vairāk ir jāstrīdas ar savējiem latviešiem nekā ar okupantiem. Ar latviešu gļēvumu, nodevīgumu un stulbumu.

Juris Lapinskis savos radioraidījumos pūļa latviešus dēvē par plānprātiņiem. Bargi, bet diemžēl patiesi. Vārdnīcā ir teikts, ka plānprātība ir slimība. Droši vien Juris Lapinskis nedomā slimību, bet plānu jeb mazu prātiņu. Dzīvās Ētikas Mācības Autors ir vēl bargāks. Viņš Runā par cilvēku apziņas deģenerāciju. Tā ir vēl bīstamāka par plānu prātiņu. Cilvēki, kuri nespēj atšķirt labo no ļaunā, visbiežāk ir apziņas deģenerāti. Tā saucamie remdenie.

Protams, neviens nenoņem vainu no okupantiem, ka viņi paši labprātīgi nepamet Latviju. Taču vēl vairāk vainīgi ir latvieši, kas nedzen okupantus prom uz okupētājvalsti vai uz visām četrām pusēm. Vainīgi par to, ka negrib okupantu aizvākšanos. Tā ir nodevība pret latviešu tautu un valsti.

DDD: Jūsuprāt, kas ir vislielākais latviešu šķērslis, kādēļ vēl joprojām nav veikta Latvijas deokupācija, dekolonizācija, deboļševizācija? Kā jūs redzat – vai latviešu tautas stāvoklis uzlabojas vai pasliktinās?

A.G.: Uz to es jau atbildēju. Latviešu dzīvošana nodevībā un melos. Domāju, ka latviešu tautas stāvoklis ar katru dienu pasliktinās. Vainīgi ir masu saziņas līdzekļi un latviešu vairākuma nevēlēšanās nedzīvot nodevībā pret savu tautu un melos.

DDD: Ne tikai nevēlēšanās veikt dekolonizāciju, bet arī citu degradējošo antivērtību ienākšana latviešu apziņās pazudina latviešu tautu. Kā šo procesu apturēt? Vai mūsu tautai ir cerības garīgi izdzīvot, lai turpinātu attīstību nākotnē?

A.G.: Masveidīgi apturēt cilvēku degradāciju varētu pilnīga valsts politikas maiņa un ja visi masu informācijas līdzekļi sāktu runāt patiesību, kā to dara avīze “DDD” un radio programma “Gaismas pils”. Tomēr tas nenotiktu uzreiz.

Laikraksts “DDD” var izglābt no degradācijas tikai tos, kas to ļoti vēlas paši. Šo antivērtību ieaudzināšanas procesu apturēs Lielais Apvērsums, par kuru ir teikts Agni Jogā. Tad tie, kuri izvēlēsies degradācijas procesu, tiks iznīcināti. Precīzāk, iznīcinās paši sevi.

DDD: Slepenajā Doktrīnā teikts un to apstiprina arī Dzīvās Ētikas Mācība, ka nav reliģijas, kas augstāka par Patiesību. Mums netrūkst lasītāju, kas atbalsta “DDD” rakstīto par dekolonizāciju, taču aizrāda, ka mums nevajadzētu rakstīt par Dzīvās Ētikas Mācības jeb Agni Jogas tēmām, jo tās viņi nesaprotot. Jūsuprāt, vai latviešiem izdosies atbrīvoties no okupantiem un attīrīties no kangariem bez Jaunā Laikmeta Mācības pamatu pieņemšanas? Vai bez Dzīvās Ētikas Mācības apgūšanas ir iespējams pretoties melno ložu un pārnacionālo lielkapitālistu izstrādātajam plānam, kā pakļaut cilvēku prātus, kontrolēt valstis un izmantot šo pasauli savās interesēs?

A.G.: Dzīvās Ētikas Mācības Autors nejautāja, vai visi cilvēki grib Jauno Mācību vai negrib. Daudz ko cilvēki var gribēt vai negribēt. Augstākā Griba Uzskata, ka Mācība ir jādod, un tā tiek dota. Arī tiem, kuri atzīst šo Mācību, tā ir jāizplata tālāk, jo to vēlas Augstākā Griba. Mēs tādus aizrādītājus pieklājīgi sūtām palasīt sēnes, ja negrib studēt Agni Jogu, bet uzdrošinās nekaunīgi aizrādīt mums. Ja kāds nesaprot Dzīvo Ētiku, tad pats ir pie tā vainīgs, jo iepriekšējās dzīvēs un šajā konkrētajā iemiesojumā nav pietiekami strādājis ar sevi, priekšzīmīgi mācījies. Tā vietā, lai šajā dzīvē pacenstos izprast Jauno Mācību, viņš vīzdegunīgi aizrāda tiem, kas kaut ko saprot.

Līdz šim mēs taču nespējām atbrīvoties no okupantiem bez Agni Jogas īstenošanas dzīvē. Lai neatzīst Mācību, bet lai īsteno to dzīvē. Bet cilvēki negrib ne vienu, ne otru. Viņi grib, lai cilvēkiem viss būtu, bet viņiem par to nekas nebūtu. Tas ir, lai nebūtu jāpiepūlas, kaut kas jāupurē. Grib visu par brīvu. Vai arī negrib neko. Izņemot dzīves baudas. Kā divkājainie lopi.

Pretoties melnajām ložām un lielkapitālistiem bez Dzīvās Ētikas Mācības Autora Palīdzības nav iespējams. Jo ložas ir pārāk ļauni gudras un spēcīgas, lai cilvēki vieni paši tiktu ar tām galā.

 

Intervēja Līga Muzikante

 

Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.24(446) [2019. gada 20. decembris–2020. gada 9. janvāris]


« Atpakaļ