Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju Aivaru Gardu
Aivars Garda: Pirms uzdodat man jautājumus, es vēlos visa mūsu kolektīva vārdā vēlreiz pateikties laikraksta “DDD” ziedotājiem. Mēs vienlīdz augstu vērtējam gan atklātu, gan anonīmu jebkura veida palīdzību. Sirsnīgs paldies visiem!
DDD: Nesen feisbukā daži censoņi aprunāja Nikolaju Rērihu, citējot ierakstu interneta enciklopēdijā “Vikipēdija” par to, ka Otrā pasaules kara laikā Nikolajs Rērihs “aktīvi atbalstīja PSRS un Sarkano armiju, uztverot to kā krievu tautas cīņu pret paverdzināšanu. Visu mūžu viņš saglabāja Krievijas impērijas pasi.” Spriedelēšanas iniciators par šo ierakstu piebilda: “Manuprāt, komentāri lieki. Nav būtiski ko viņš dibināja, ko filozofēja, kur mira.”
Vai Otrā pasaules kara laikā Nikolajs Rērihs tiešām bija Padomju Savienības pusē?
Aivars Garda: Var apbrīnot to cilvēku idiotismu, kas spēj uzrakstīt šādus komentārus! Par Nikolaju Rērihu ir sarakstītas daudzas vērtīgas un nevērtīgas grāmatas. Šādu komentāru autori gluži kā cūkas, kas atrod dubļus, vienmēr paņem to nevērtīgāko grāmatu un uzticas “Vikipēdijai”, nevis izlasa patiesu grāmatu, kurā viss ir jau sen par Rērihu paskaidrots.
Turklāt šī komentāra autors pārmet Rēriham, ka viņš ir saglabājis Krievijas impērijas pasi. Tagad es pats nevaru atcerēties, kurā grāmatā tas ir rakstīts, bet varbūt arī vispār nekur nav rakstīts. Proti, tas, vai Rērihs ir vai nav paturējis Krievijas pasi. Lai turpinātu diskusiju pēc būtības, pieņemsim, ka viņš saglabāja Krievijas pasi.
Domāju, ka daudzi latvieši pēc okupācijas 1940. gadā kā svētu dārgumu glabāja Latvijas Republikas pasi, ja viņiem bija tāda iespēja. Pārmest latvietim, ka viņš glabā neatkarīgās Latvijas pasi ir tikpat muļķīgi un amorāli, kā pārmest krievam Rēriham, ka viņš glabāja Krievijas pasi. Es uzslavētu latvieti par savas pases glabāšanu, tāpat es slavēju Rērihu par savas Dzimtenes un Tēvzemes pases glabāšanu.
Vēl viena šī komentētāja idiotisma pērle ir pārmest Rēriham, ka viņš atbalstīja PSRS karā pret Vāciju! Ja Vācija būtu uzvarējusi karā, tad tā noteikti būtu vismaz paverdzinājusi krievus, ja ne iznīcinājusi vispār. Tas nevienam nav noslēpums. Bet šis idiots pārmet krievam Rēriham, ka krievs Rērihs nav gribējis savas tautas paverdzināšanu! Absurds un idiotisms augstākajā pakāpē!
Es arī priecājos, ka Vācija tika uzvarēta. Es tikai nepriecājos un nosodu PSRS gan par Latvijas okupāciju 1940. gadā, gan par atkārtotu okupāciju kara beigās.
Protams, trešā idiotisma pērle ir uzskatīt: “Nav būtiski, ko Rērihs dibināja, ko filozofēja…” Kā tad nav būtiski? Tieši tas ir būtiski!
Vēl būtiskāks ir tas, ko par Rēriha apmelošanu saka Pats Šambalas Valdonis Maitreija (Kristus): “Lai uzskata vismazāko mājienu uz Rēriha pazemināšanu kā vislabāko ienaidnieka atpazīšanu. Tikai tā iemācīsimies atšķirt Gaismu no Tumsas.” Tātad Rēriha pazeminātājs, kur nu vēl apmelotājs, ir Gaismas ienaidnieks, tas ir – tumsas kalps. Tātad arī mans un manu domubiedru – Maitreijas (Kristus) garīgo skolnieku – ienaidnieks-tumsonis.
Rērihs ir Pārbaudes Akmens jeb Lakmuss, ar ko tiek pārbaudīti visi cilvēki. Un, atkarībā no attieksmes pret Rērihu, paši sadalās veselajos un puvušajos graudos jeb kosmiskajos atkritumos.
DDD: Šajā aprunāšanā iesaistījās lasītājiem jau pazīstamais Abrenes noniecinātājs Viesturs Vecbaštiks, kurš tagad mēdz sevi cildināt par ļoti izglītotu personu, un paziņoja: “Nikolajs Rērihs aizbrauca no PSRS 1933.gadā. 20-to gadu ekspedīcijās uz Indiju (no Krievijas) līdz Indijas pierobežai viņa ekspedīcijas pavadīja sarkanarmiešu eskorts. “Pa starpu” gleznotājs vairākus gadus tiešām pavadīja Indijā, kur, kā pats apgalvoja, ticies ar Pasaules Valdnieku noslēpumainajā Šambalā. Tas viss vēsturiski saistās ar nenoliedzamo faktu, ka 1933. gadā, pirms aizbraukšanas uz ASV, N.Rērihs pie Ļeņina mauzoleja nolika ziedus ar neizskaidrojamo uzrakstu: “Mahatma Ļeņinam no Pasaules Valdnieka (karaļa)” [..] laikā, kad no PSRS izbraukt daudziem bija utopisks sapnis, N. Rērihs brīvi devās gan uz Indiju, gan ASV… II Pasaules kara laikā N.Rērihs aktīvi aizstāvēja PSRS savtīgās intereses (tiesa, atgriezties “svētā kara” zemē viņš nevēlējās…). [..] Pārsteidzošākais ir tas, ka viņš panāca savu iecerēto (piedāvāto) tā saukto Rēriha Paktu 1933. gadā, vienlaicīgi ar nacistu nākšanu pie varas Vācijā.”
Par kāda līmeņa izglītību liecina šie Viestura Vecbaštika apgalvojumi?
Aivars Garda: Ir tāds teiciens: “Cūka vienmēr dubļus atradīs.” Starp visām vērtīgajām un nevērtīgajām Nikolaja Rēriha biogrāfijām, Vecbaštiks, tēlaini izsakoties, ir atradis mēslus. Un pamatīgi izvārtījies tajos.
Aicinu cienījamos lasītājus nekad neuzticēties tik apšaubāmiem avotiem un tajos paustajiem meliem, kā to dara Vecbaštiks. Turklāt šajā citātā viss ir meli. Par Rēriha ceļojumu pa Himalajiem ir aprakstīts Nikolaja Rēriha grāmatā “Altajs–Himalaji”, kuru ir izdevis arī apgāds “Vieda”.
Pirmkārt, Rēriha Paktu parakstīja nevis 1933. gadā, kā apgalvo šis izglītotais muļķis, bet 1935. gada 15. aprīlī. Tas ir vispārzināms fakts; ja cilvēks nav galīgs muļķis, viņš to zina.
DDD: Vēl vienu muļķību ir izteicis Jānis Vasiļevskis šajā pašā diskusijā, jautādams Madarai Valdmanei: “Vai Jūs zināt, ka N. Rērihs ir bijis vispirms cariskās Krievijas “Ohrankas”, pēc tam PSRS NKVD aģents”?
A.G.: Jānis Vasiļevskis, tāpat kā Viesturs Vecbaštiks, manuprāt, nekad nav izcēlušies ar gudrību, drīzāk gan ar infantilismu un kretīnismu. Tā nav vienkārši muļķība, bet gan Mahātmas jeb Cēlās Dvēseles Nikolaja Rēriha netīra apmelošana un pat zaimošana. Jau iedomāties vien, ka Augstais Šambalas Sūtnis varētu būt kaut kāda slepenā dienesta aģents, ir apvainojums Šambalas Valdonim un visai Šambalai. Protams, Šambalai šie apvainojumi nelīp klāt. Ar to šie izglītotie muļķi un zaimotāji nodara sev nelabojamu ļaunumu, jo karma par šādu pārkāpumu bargi soda. Protams, sods nav tūlītējs. Toties tamdēļ jo smagāks.
Tā ir vēl piedevām lietu būtības nezināšana. Šambalai nav jāiefiltrējas valstu specdienestos, jo tāpat visu šo dienestu darbība, arī to darbinieku domas un nodomi ir redzami kā uz delnas, tamdēļ ka Šambalai ir tādas iespējas to zināt. Tamdēļ, ka šī Svētā Zeme ir tālu priekšā Zemes cilvēcei visos zinātnes sasniegumos.
Šambalas Vēstījums komunistiem
DDD: Pastāstiet, lūdzu, par Šambalas Vēstījumu, kas nereti raisa diskusijas.
Aivars Garda: Ir zināms Šambalas Vēstījums komunistiem, par kuru Šambalas Valdonis saka Nikolajam Rēriham: “Šo vēstuli, kas uzrakstīta ar Ur[usvati][1] roku, nodod Č[ičerinam][2]. Vislabāk tib[etiešu] valodā.”
Lūk, pats Vēstījums:
“Himalajos Mēs zinām par jūsu īstenoto. Jūs esat likvidējuši baznīcu, kas bija kļuvusi par melu un māņticības perēkli. Jūs likvidējāt mietpilsoniskumu, kas bija kļuvis par aizspriedumu izplatītāju. Jūs sagrāvāt audzināšanas cietumu. Jūs iznīcinājāt liekulības saimi. Jūs noārdījāt vergu armiju. Jūs samināt iedzīvošanās kāres zirnekļus. Jūs aizvērāt nakts zaņķus. Jūs atbrīvojāt zemi no naudīgajiem nodevējiem. Jūs atzināt, ka reliģija ir matērijas visaptveramības mācība. Jūs atzināt personiskā īpašuma niecīgumu. Jūs uzminējāt kopienas evolūciju. Jūs norādījāt uz izzināšanas nozīmi. Jūs noliecāt galvu skaistuma priekšā. Jūs atnesāt bērniem Kosmosa skaņu visu varenību. Jūs atvērāt piļu logus. Jūs ieraudzījāt kopējā Labuma jauno namu celtniecības neatliekamību.
Mēs apturējām sacelšanos Indijā, kad tā bija priekšlaicīga. Tāpat mēs atzīstam jūsu kustības savlaicīgumu un sūtām jums visu Mūsu palīdzību, apstiprinot Āzijas vienotību. Zinām, daudzas celsmes notiks 28.–31. un 36. gados.
Sveiciens visiem Kopējā Labuma meklētājiem!”
Šo vēstījumu PSRS valdībai 1926. gadā nogādāja Šambalas jeb Pasaules Neredzamās Valdības Augstie Sūtņi Nikolajs Rērihs un Helēna Rēriha. Pēc tam neviens no šiem dižgariem nav bijuši Padomju Savienībā. Pretēji tam, kā to apgalvo daži izglītotie muļķi – tumsoņi. Arī līdz tam.
DDD: Vai ir bijis vēl kāds Vēstījums?
A.G.: Jā, ir bijis, bet par to ir mazāk zināms. Tas ir publicēts grāmatas “Augstais Ceļš” 1. sējuma 465. lappusē:
“Vienīgi komunisma dziļa izpratne dos pilnīgu pārticību tautām. Mums ir zināms ka daži zemniecības slāņi nespēj ietilpināt komunisma ideju, ir nepieciešams jauns apstāklis, kas ievedīs viņus patiesas kopienas gultnē. Tāds vispasaules apstāklis būs komunisma pieņemšana ar budisma apziņu. Ja Padomju Savienība atzīs budismu par komunisma mācību, tad Mūsu kopienas var sniegt aktīvu palīdzību un simti miljoni budistu, izkaisītie pa pasauli, sniegs nepieciešamo pārsteiguma varenību. Uzticam sūtītajam Mūsu Ak[dordžem] nodot Mūsu piedāvājuma detaļas. Varam apliecināt, ka neatliekami ir vajadzīgi pasākumi vispasaules komunisma ieviešanai kā neatliekamas evolūcijas pakāpei. Sūtām zemi uz Mūsu brāļa Mahātmas Ļeņina kapu. Pieņemiet padomu un sveicienu Mūsu.”
Kā redzat, cienījamie lasītāji, Rērihs veda zemi uz Ļeņina kapa, nevis vainagu. Turklāt, ja jau Vecbaštiks melo, tad melo ar vērienu, proti, Rērihs no Krievijas aizbrauca pēc revolūcijas 1918. gadā un nekad tajā neatgriezās uz dzīvi, kā to apgalvo šis melis. Un 1933. gadā viņš nelika nekādus vainagus pie Ļeņina mauzoleja, jo tajā gadā viņš nebija pat Krievijā.
DDD: Vai Padomju Savienības valdība pieņēma Šambalas Vēstījumus?
A.G.: Diemžēl nepieņēma. Kā zināms, ja Neredzamās Pasaules Valdības Padoms netiek pieņemts, tad visu valsti, tās vadītāju dēļ, piemeklē smaga karma. Visas šausmas, kas notika PSRS, bija šīs nepieņemšanas sekas. Ar Šambalas Palīdzību kooperatīvā iekārta tiktu realizēta. Tā būtu svētība visai pasaulei.
No Šambalas Vēstījuma mēs redzam, ka Šambala bija norūpējusies par to, ka Padomju Savienībā daudzi cilvēki (it īpaši zemnieki) neizprata kopienas sabiedrības (kas ir nākotnes sabiedrība) jeb komunisma būtību. To varēja palīdzēt izprast visas pasaules budisti, bet Padomju Savienība neatzina budismu un atteicās pieņemt viņu palīdzību. Kā var saprast arī no grāmatas “Vienkopa”[3], tad kopienas iekārtu jeb komunismu līdz galam izprata tikai Ļeņins un vēl nedaudzi. Sinonīmi jēdzienam “komunisms” ir: komūnas, kopienas, vienkopas, kooperatīvā iekārta.
Intervēja Līga Muzikante
[1] Par Urusvati tiek godāta Helēna Rēriha.
[2] Georgijs Čičerins no 1918. gada bija Padomju Krievijas Ārlietu tautas komisārs, no 1923. līdz 1930. gadam – Padomju Savienības Ārlietu tautas komisārs. Nikolajs Rērihs pazina Čičerinu kopš studiju gadiem Pēterburgas universitātē, acīmredzot tādēļ Vēstījums tika nodots tieši caur Čičerinu.
[3] Agni Jogas grāmata “Vienkopa” (“Kopiena”) pirmo reizi tika publicēta Urgā (Mongolijā) 1927. gadā.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.17(439) [2019. gada 13.–16. septembris]
Saistītie raksti:
Vai Rērihi tikās ar Austrumu Mahātmām?