Aleksandrs Klizovskis
Grāmatas “Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamati” autors
Ir tikai viens Vienots Visums. Cita Visuma nav, nekad nav bijis un arī nekad nevar būt. Visumā viss ir Vienotā Visuma sastāvdaļa. Daudzi vērojamo pasauļu tūkstoši un daudzi miljoni neredzamo veido Vienotu bezrobežīgu Visumu, kam nav ne sākuma, ne gala.
Visumā ir tikai Viens sākotnējais Elements, tā ir Vienotā Matērija, no kuras sastāv kā pats Visums, tā arī visas redzamās un neredzamās manifestētās pasaules formas. Arī visa neizpaustā pasaule sastāv no Vienotās Matērijas, turklāt izpaustā pasaule attiecas pret neizpausto pasauli kā ūdens piliens pret okeānu.
“Šis Vienotais Elements, metafiziski runājot, ir vienots Substrāts jeb fenomenālajā pasaulē visu parādību nemainīgais cēlonis. Visi cilvēkam pazīstamie matērijas veidi, tādi kā zeme, ūdens, gaiss, uguns, ēters, ir tikai Vienotā Elementa diferencētie veidi.” (Austrumu Kauss, 137.)
Ir tikai viens Spēks, kas slēpjas un izpaužas visos Visuma spēkos. Ikkatrs spēks, lai kur un kā tas parādītos, ir Vienotā Spēka daļa. Viegla vēja pūsma, kas tikko manāmi sakustina koka lapotni, un kataklizmas, kuras sagrauj pasauli, planētas un kontinentus, ir viena un tā paša Vienotā Spēka izpausmes. [..]
Katrā esamības plānā darbojas tam atbilstošs spēks: fiziskajā plānā – fiziskais, bet astrālajā, mentālajā un garīgajā plānā – tiem atbilstoši spēki. Katrs cilvēka īstenotais fiziskais vai garīgais spēks ir Vienotā Spēka izpausme.
Spēks vienmēr ir gatavs gan labai, gan sliktai rīcībai un, ja to nevada saprāts, var novirzīties kā pa radīšanas, tā pa postīšanas ceļu. Tāpēc zemāko spēku darbību vada un sev pakļauj augstāko spēku – saprāta – darbība, kas ir augstākā tā paša Vienotā Spēka izpausme.
“Kosmosa Saprāts ir visuresošs. Visā izplatījumā izpaužas tā ietekmes likums. Neskaitāmi ir tā iedarbības un jaunu kombināciju veidi. No ķīmisma līdz pat dzīvības funkciju izpausmēm tas pārvalda visas Esamības sākotni. Šis jautājums satraucis daudzas apziņas. Grūti noliegt šo visvareno Kosmosa Saprātu, kas ar savu elpu iespiežas visos izplatījuma slāņos, bet cilvēki parasti apzināti novēršas no Patiesības.” (Bezrobežība, 28.)
Vienotais Spēks ir visas kustības avots, bet šo kustību virza un vada Vienotais Saprāts. Spēks, ko nevada saprāts, varētu iznīcināt pasauli, taču tā ne vien nesagrūst, bet attīstās un evolucionē. Tie atsevišķie ārdošie procesi, kas notiek Visumā, ir nenovēršama nepieciešamība izmest no vispārējās evolūcijas gaitas atmirušo, atpalikušo, kas kļuvis par tālākās attīstības šķērsli. Iznīcinošo spēku vada tas pats Vienotais Saprāts, kas to virza arī uz jaunradi.
“Kosmosā pastāv likums, kas paredz visas labākās kombinācijas. Vai tad pievilkšanās likums nevirza raidītās daļiņas? Vai tad pievilkšanās likumu nevirza Augstākais Saprāts? Kad cilvēki runā par harmonizāciju, viņi tik maz iedziļinās paša likuma būtībā.” (Bezrobežība, 530.)
Visam, kas pastāv Kosmosā, ir savs uzdevums, viss pilda vispārējā evolūcijas gaitā paredzēto lomu, tā piedaloties kopīgajā Kosmosa celtniecībā. Tālab Vienotais Saprāts piešķīris visam eksistējošam daļu sava saprāta atbilstoši katras radības attīstībai un vajadzībām un atkarībā no tās lomas un uzdevuma, kāds šai būtnei attiecīgajā laikmetā jāveic. Var teikt, ka visu saprātu kopums veido to kolektīvo Vienoto Saprātu, ar kuru, apustuļa Pāvila vārdiem runājot, “mēs dzīvojam, kustam un esam”.
Taču nevajag domāt, ka tikai radības kronis – cilvēks – ir apveltīts ar saprātu. Saprāts piemīt visam esošajam. Ja, kā teikts, “var apstiprināt domas klātbūtni akmenī” (Agni Joga, 80.), tad spēja domāt jeb saprāts piemīt gan minerāliem, kas jutīgi reaģē uz dažādām skābēm un savienojumiem, gan putniem, kuri vij ligzdas saviem pēcnācējiem, gan puķēm, kas ver savas ziedlapiņas tikai saules gaismā, gan graudiem, kuri dzen asnus tikai augšup.
Kaut gan cilvēkiem ir zināms graudu ķīmiskais sastāvs un viņi var tos mākslīgi radīt, no mākslīga grauda stāds neizaugs, jo tajā nebūs tās augstākās sākotnes, kuru Vienotais Spēks ielicis dabiskajā graudā kā dzīvības impulsu, kas liek tam noteiktā laikā un noteiktos apstākļos dot dzīvību noteiktam augam. [..]
Viss visā – tā ir Kosmosa Vienotības un dzīvības Vienotības pamatideja. Tā kā viss ir visā, tad Kosmosā nav ne lielā, ne mazā, jo pats mazākais ir tikpat dižs kā pats lielākais; kā mazajā, tā lielajā ir viens un tas pats Viss, kurš kļūst par visu, joprojām palikdams sevī Viss.
“Visā var saskatīt manvantaras un pralajas.” (Sirds, 140.)
Minerāla, auga, dzīvnieka un cilvēka šūniņas sastāv no atomiem, bet katrs atoms ir mikroskopisks Visums ar sauli – kodolu, ap kuru riņķo planētas – elektroni. Katra auga sēkliņā ietverts ne vien nākamais koks ar stumbru, zariem, lapotni un augļiem vai nākamā puķe ar ziediem un smaržu, bet arī iespēja reproducēt neierobežotā daudzumā tādus pašus kokus un puķes.
Vienotība daudzveidībā un daudzveidība vienotībā vērojama visās dabas parādībās un visās dzīves izpausmēs vispār.
Viena un tā pati parādība nākamajā mirklī atšķiras no tās pašas parādības iepriekšējā brīdī, un, kaut gan šo parādību daba ir viena un tā pati, to būtība un iekšējais saturs ir atšķirīgi. Mācībā teikts: viļņošanās laikā jūra neatkārto nevienu savu vilni – katrs nākamais no iepriekšējā atšķiras. Gadsimti un gadu tūkstoši veidojas no dienām un stundām, bet neviena diena, neviena stunda nav līdzīga iepriekšējai un nebūs līdzīga nākošai. Viena koka lapas, neraugoties uz to šķietamo vienādību, ir atšķirīgas; nav arī divu pilnīgi vienādu cilvēku. Redzamo formu un parādību daudzveidība ir pirmatnējās Vienotības rezultāts. Vienīgi no sākotnējās Vienotības varēja rasties Vienotās Dzīvības bezgalīgā daudzveidība un bagātība.
Turpmāk vēl…
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.24(422) [2018. gada 21. decembris–2019. gada 10. janvāris]