Saruna ar laikraksta “DDD” galveno redaktori Līgu Muzikanti
Cerību un bažu pilns gada sākums
DDD: Šis ir 2018. gada pirmais numurs. Katrā gadumijā tiek izvērtēts aizejošais un izteiktas vēlmes nākamajam gadam. Šo gadu latvieši gaidīja īpaši, jo šogad mūsu valsts svinēs simto gadadienu.
Līga Muzikante: Vispirms vēlos teikt paldies mūsu lasītājiem, kas palikuši uzticīgi mūsu avīzei. Sirsnīgi sveicam arī jaunos abonentus un lasītājus Jaunajā gadā! Prieks, ka mūsu avīzei nāk klāt aizvien jauni lasītāji. Tādējādi idejas un domas, kuras publicējam avīzē, izplatās Latvijā, par ko ir liels prieks. Ceru, ka mūsu sadarbība nesīs labus augļus.
Šis gads sākās strauji. Gadu mijā klajā nāca informācija, ka 2018. gadā – Latvijas simtgadē – tiek rīkots “Baltijas praids” jeb, saucot lietas īstajos vārdos, “pederastu un lesbiešu lepnuma gājiens”. Tas plānots kā “kultūras pasākums” simts dienu garumā, kuru pastarpināti atbalstīs pat Kultūras ministrija, bet tiešā veidā – Rīgas dome. LGTB “lepnuma gājiena” mājaslapā par to ir rakstīts: “Par godu Latvijas simtgadei, arī Baltijas Praids ilgs 100 dienas ar 100 dažādiem pasākumiem, no kuriem kulminācija būs Praida gājiens 9. jūnijā ar noslēgumu Vērmanes dārzā.”
Kas ir “praids”? Tas ir gājiens, kurā pulcējas cilvēki ar ekshibicionistisku vēlmi izrādīt savu seksuālo novirzi. Neveseli cilvēki! Homoseksuālistu publiskā izrādīšanās ir savas perversijas reklamēšana ar mērķi piesaistīt sev svārstīgus jauniešus un sagraut cilvēkos izpratni par vīrieša un sievietes mīlestības lomu tautas un visas cilvēces attīstībā. Šāds pasākums pavisam noteikti rada Latvijas valstij kaitējumu. Latvijas valsts pirms 100 gadiem ir dibināta uz latviešu tautas aizsardzības un attīstības principu pamata, bet šāds pasākums mūsu valsti apkauno.
DDD: Ne tikai apkauno, bet patiesībā pakļauj iznīcībai, grauj pamatus, uz kuriem turas cilvēce kopumā.
L.M.: Jā, turklāt tas būs “Baltijas praids”. Tātad – starptautisks pasākums. Tas nozīmē, ka šeit simts dienās no visas pasaules, it īpaši no Rietumeiropas valstīm, sabrauks pederasti, lesbietes un dažādi citādi cilvēki ar seksuālām novirzēm, kuras tie vēlas izrādīt un reklamēt.
DDD: Vai, tavuprāt, tā ir nejaušība, ka tieši šogad Rīgā tiek rīkots tāds pasākums?
L.M.: Nenoliedzami, šis “praids” tiek rīkots tādēļ, ka mums ir valsts simtgade. Kultūrmarksisti ir izvēlējušies sev ļoti izdevīgu laiku, lai ar “praida” palīdzību grautu latviešu tautas apziņu, kultūru, vislielāko uzmanību pievēršot ģimenes vērtību izsmiešanai. Ja Latvijas valstī tiek pieļauts šāds pasākums, tas nozīmē, ka mūsu valsts morālie, arī tiesiskie pamati grīļojas.
DDD: Kas ir kultūrmarksisms?
L.M.: Tas būtībā ir ultraliberālims – visu vērtību sajaukšana, amoralitātes sēšana, kultūras iznīcināšana. Par sabiedrības galveno nevienlīdzības cēloni kultūrmarksisti uzskata patiesu kultūru, tāpēc ar manipulatīvām metodēm paceļ nekultūru kultūras līmenī gan politikā, gan biznesā, gan mākslā, gan citās dzīves sfērās. Patiesībā šī ideoloģija ir politkorektuma un multikulturālisma avots, tātad Rietumu civilizācijas norieta cēlonis. Kultūrmarksisma cīnītājus – piemēram, sorosiešus – bagātīgi finansē pasaules bagātākie cilvēki, kuru mērķis ir padarīt cilvēkus par viegli manipulējamu, sajukušu pūli bez patiesu vērtību izpratnes un spējas atšķirt labo jeb derīgo no sliktā jeb nederīgā. Tāpēc nepareizais tiek uzspiests kā pareizs, tiek izraudzītas “apspiestās” grupas – piemēram, homoseksuālisti, lai iepotētu cilvēkos domu, ka viņi ir tikpat veselīgi orientēti kā cilvēki ar dabisku seksualitāti. Šādi notiek pakāpeniska un mērķtiecīga kultūras, tradīciju, reliģiju, valodu, nacionālo atšķirību nonivelēšana, individualitātes un ģimeņu iznīdēšana.
Ultraliberāļu stratēģija un taktika
DDD: Šai informācijai tu pievērsi uzmanību arī sociālajā tīklā “Facebook”. Kāda bija reakcija uz tavu publikāciju?
Līga Muzikante: Raisījās ļoti laba diskusija, izpaudās cilvēku sašutums, taču nepagāja ne pāris dienas, kad mana publikācija ar visu diskusiju no feisbuka tika dzēsta un mans profils uz diennakti nobloķēts. Tas sakrita ar laiku, kad pilsoniskās iniciatīvas portāls “Manabalss.lv” atteica vākt parakstus, lai apturētu šī “Baltijas praida” rīkošanu Rīgā. Parakstu vākšanas iniciatīvu bija iesniedzis Latvijas Zinātņu akadēmijas Latvijas Zinātnes fonda priekšsēdētājs Valentīns Jeremejevs. Arī viņa profilu “Facebook” nobloķēja… Tātad homoseksuālisma propaganda latviešiem tiek uzspiesta ar totalitārām metodēm, un tas pierāda, cik nopietnu kultūras apdraudējumu priekšā mēs atrodamies.
Es ļoti labprāt nerunātu par tādu tēmu kā homoseksuālisms, jo šī seksuālā novirze ir liela traģēdija cilvēka dvēselei, ar kuras dziedināšanu ir jānodarbojas ārstiem un priesteriem. Taču, redzot, ar kādu mērķtiecību homoseksuālisms tiek reklamēts un uzspiests kā dabiskai seksualitātei līdzvērtīgs uzvedības modelis, es nespēju klusēt. Šī propaganda deģenerē cilvēku apziņas, viņi vairs neapjēdz, kas ir pareizs vai nepareizs. Mēs esam atbildīgi par nākamajām paaudzēm – par viņu veselīgu audzināšanu.
DDD: Mēs publicējam protestus pret “Facebook” rīcību – tavas publikācijas dzēšanu un draudu izteikšanu liegt pieeju feisbukam uz visiem laikiem, ja turpināsi publicēt šādus rakstus. Protests un diskusijas zem tā strauji izplatījās, tāpēc “Facebook” administrācija dzēsa arī to. Vēl vairāk – tika uz laiku nobloķētas laikraksta “DDD” un pat apgāda “Vieda” lapas. Vai tas nozīmē, ka pederastu un lesbiešu troļļu armija sēž feisbukā?
L.M.: Jā, “lepnuma gājiena” organizētājiem tik tiešām ir savi troļļi, labi atalgoti darboņi. Visticamāk, tie ir ar Sorosa finansētajām tīklveida organizācijām saistīti cilvēki. Viņi seko līdzi diskusijām un veido t.s. “sabiedrisko domu”, jo kultūrmarksistiem ir ļoti svarīgi, lai cilvēki dzīvotu melos un nesaņemtu patiesu informāciju. Tādēļ liels paldies visiem, kas pauda sašutumu, sūtīja protestus “Facebook” administrācijai. Paldies par aktīvo iesaistīšanos patiesības paušanā!
Feisbuka izdarības neuztveru personiski, bet gan kā vēršanos pret cilvēkiem, kas aizstāv tautas tiesības uz attīstību un iebilst pret apziņas deģenerēšanu un cilvēces pamatvērtību degradēšanu. Kas tad nepatika “lepnuma gājiena” aktīvistiem? Manis pateiktais, ka šāds pasākums apkauno Latvijas valsti un nav piemērots Latvijas svētkiem un latviešu kultūrai.
Par to, ka sociālajos tīkls darbojas labi organizēta kultūrmarksistu armija, es pārliecinājos arī tviterī. Kad feisbuks mani nobloķēja, ievēroju neparastu rosību “Twitter” sociālajā tīklā. Pāris dienu laikā manā virzienā tika raidīts lērums zāku un ņirgu no nepazīstamiem cilvēkiem. Man bija interesanti pavērot, ka šai “praida” armijai ir klišejiski izstrādāta uzbrukuma taktika – trūkst patiesu argumentu, bet man tika pārmesta “homofobija”, “slēpta homoseksualitāte”, “fašisms”, “bērnības trauma”… ar šādiem epitetiem viņi “aplaimo” ikvienu, kurš iebilst pret homoseksuālo izrādīšanos. Nikno troļļu uzdevums ir aizskart un apkaunot. Iepriekš nedzirdēts “arguments”, kāpēc manis rakstītais nav vērā ņemams, bija: “Tava seja ir kā slikta desa!”… Šo izstāstu tāpēc, lai mūsu lasītāji zinātu, kā kultūrmarksisti mēdz zākāties. Viņi rej sava niknuma dēļ, jo kāds ir uzdrošinājies pateikt taisnību.
Tomēr šī riešana un virtuālā linčošana nav tikai dusmu izpausme, bet arī mērķtiecīga stratēģija. Vēl nesen brīnījos, kā Rietumvalstu kultūrtautas spēja tik īsā laikā degradēt savas patiesās vērtības un kļūt par pūli, kas piekrīt ne vien homoseksuāļu “laulībām”, bērnu adopcijai šādās “ģimenēs”, bet pat tādu likumu pieņemšanai, kas ļauj ieviest trešo, ceturto, piekto… “dzimti” jeb “dženderu” un maziem, apjukušiem bērniem mainīt dzimumu. Kā var tik ļoti deģenerēt apziņu, ka tāds ārprāts šķiet normāls? Kad palasa, kas notiek Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Francijā un citās Rietumvalstīs, ir jāsaķer galva aiz šausmām. Nav iespējams saprast, kā cilvēki kaut ko tādu var pieļaut – taču pieļauj! Feisbuka rīcība un uzbrukumi tviterī man paskaidroja šo fenomenu – gluži vienkārši, tie, kas nepiekrīt šai ultraliberālajai ideoloģijai un aktīvi pretojas, tiek nolinčoti, tas ir, “izslēgti no sabiedrības”, fiziski un morāli padzīti… Es un laikraksts “DDD” piedzīvoja šādu virtuālu izraidīšanu un sodu.
Tā pilienu pa pilienam ar iebiedēšanu, ar apsmiešanu, ar sodīšanu, cilvēkiem tiek ieborēta pretdabiska ideoloģija, kas viņus pašus iznīcina ne tikai psihiski, bet arī fiziski. Šeit darbojas totalitāras metodes, un vietā ir atgādināt vēsturnieka Arnolda Toinbija atzinumu, ka civilizācijas iet bojā nevis no ārējas slepkavības, bet no iekšējas pašnāvības. Tāpēc mums ir ļoti jāpievērš uzmanība, ka arī pie mums Latvijā šis neprāts ir sācies. To sauc par Overtona logu – manipulāciju sistēmu, ar kuras palīdzību cilvēka apziņā iedēsta nepieņemamus, pretdabiskus uzskatus.
Tomēr es uzskatu, ka attieksmē pret “praidu” un “dženderisma” jautājumiem latvieši vēl nav pilnībā degradējušies. Tikmēr okupantu problēmas risinājumā mūsu tauta atrodas līdzīgā situācijā kā Rietumvalstis seksuālo noviržu jomā. Kāpēc? Tāpēc, ka ilgu gadu laikā mērķtiecīgi un manipulatīvi, pilienu pa pilienam ir tikusi pārveidota latvieša apziņa, lai tas pieņemtu melus kā patiesību – to, ka ārējais ienaidnieks ir “mūsējais krievs”. Un šo stāvokli var saukt par apziņas deģenerēšanos, kas piezogas, pašam cilvēkam nemanot.
DDD: Sanāk, ka Latvijas simtgadi mēs sagaidām ne vien ar “praidu, bet kopā arī ar okupantiem…
L.M.: Jā, pateicoties nodevīgajiem politiķiem, kuri pēc neatkarības atjaunošanas nav veikuši dekolonizāciju. Rezultātā ar okupantiem kopā mēs dzīvojam nu jau vairāk nekā septiņdesmit gadus – tātad retais latvietis atceras dzīvi bez viņiem. Tāpēc daudziem šajā jautājumā apziņas ir degradējušās tik tālu, ka pierasts pie nelūgtās klātbūtnes un dzīve nav iedomājama bez tās. Taču, ja latvieši kā tauta vēlas izdzīvot un turpināt attīstību arī nākamajos gadsimtos, tad mums ir jāapzinās, ka nevēlēšanās atbrīvoties no okupantiem, tāpat kā homoseksuālisma un dženderisma pieņemšana par normu, mūs iznīcina. Labprātīga sadzīvošana ar okupantiem nav normāla parādība – tā ir tikpat nenormāla kā visu citu kultūrmarksistu uzspiesto pretdabisko modeļu pieņemšana. Vairums latviešu sirgst ar tādu kā Stokholmas sindromu pret okupantiem – lolo, žēlo un attaisno varmākas, mūsu tautas kultūras un valodas nīdējus.
Simtgades vēlēšanas
DDD: Šogad ir ne tikai Latvijas valsts simtgade, notiks apkaunojošais “Baltijas praids”, bet arī Saeimas vēlēšanas. Tu pieminēji Kultūras ministriju, kas šobrīd ir Nacionālās apvienības pārraudzībā. Vai šis ir vienīgais pārmetums, ko mēs šobrīd varam adresēt Nacionālajai apvienībai, ka tā nepilda tos svētos uzdevumus, kas jāpilda, aizstāvot latviešu tautu, tās morāli un tikumus?
Līga Muzikante: Es kā latviete esmu sarūgtināta par Nacionālās apvienības darbu, jo šī partija neaizstāv latviešu tautu. Esmu sašutusi ne tikai par Kultūras ministrijas, bet arī par Tieslietu ministrijas darbību, kas tāpat daudzus gadus ir Nacionālās apvienības pārziņā. Un tieši šos gadus notiek tiesas process – Tieslietu ministrija tiesājas ar Aivaru Gardu un mani…
DDD: Par ko?
L.M.: Gandrīz pirms desmit gadiem visas trīs tiesu instances mūs attaisnoja safabricētajā, politiskajā krimināllietā par “nacionālā naida kurināšanu” – dekolonizācijas jautājuma aktualizēšanu. Tieslietu ministrija saskaņā ar likumu pārstāv valsti, kurai ir pienākums izmaksāt morālo kompensāciju par nepamatotu kriminālvajāšanu. Un valsts šajā gadījumā mūs apvainoja, tiesāja “noziegumos pret cilvēci” – pēc Krimināllikuma 78. panta. Tātad mūs apvainoja visdrausmīgākajos noziegumos, un, protams, ka morālajai kompensācijai ir jābūt adekvātai. To saprata arī tiesneši – pirmās instances tiesa manā labā piesprieda piedzīt no Tieslietu ministrijas 15 650 eiro lielu kompensāciju. Taču Tieslietu ministrija šo spriedumu pārsūdzēja, apelācijas sūdzībā rakstot, ka konkrētā krimināllieta nekādu morālo kaitējumu man nav nodarījusi, tāpēc kompensācija nepienākas. Tātad Nacionālā apvienība, kuras pārziņā ir Tieslietu ministrija, uzsāka pret mani tiesāšanos!
Arī otrās instances tiesas spriedumu, ar kuru man tika noteikta 9000 eiro liela morālā kompensācija, Nacionālās apvienības vadītā Tieslietu ministrija pārsūdzēja Augstākajā tiesā. Šo pārsūdzību teksti ir aizskaroši un klaji ciniski! Tieslietu ministrija apelācijas sūdzībā, piemēram, izsmējīgi norādīja, ka emociju izpausme ir atkarīga no audzināšanas, vispār pieņemtajiem pieklājības noteikumiem, dzīves pieredzes un cilvēka ieradumiem… tāpēc neesot nekāda pamata man izmaksāt kompensāciju par emocijām, kuras man kā divu mazgadīgu bērnu mātei radīja krimināltiesāšana. Šāda attieksme no latviešu puses man liekas nenormāla. Morālā kompensācija taču netiek prasīta par kaut kādu nepamatotu apvainojumu, piemēram, zagšanā, bet gan par to, ka mēs tikām tiesāti latviešu tautas un valsts interešu aizstāvības dēļ kā “noziedznieki pret cilvēci”!
DDD: Kā šobrīd risinās šis tiesas process?
L.M.: Augstākās tiesas Senāts izskatīja Tieslietu ministrijas iesniegto kasācijas sūdzību un nolēma, ka kompensācija tomēr man pienākas, taču par summu vēl būs jātiesājas. Gaidāmā tiesas sēde notiks 23. janvārī plkst. 11.00 Rīgas apgabaltiesā – Rīgā, Brīvības bulvārī 34 (tiesas zāle Nr. 101). Tiesas process ir atklāts, tāpēc mūsu avīzes lasītāji tiek aicināti to pavērot klātienē.
Runājot par Nacionālo apvienību, es uzskatu, ka tās tieslietu pārstāvji ir rīkojušies kā liekuļi. Pirmais tieslietu ministrs, pie kura es vērsos ar aicinājumu noslēgt mierizlīgumu un netiesāties, bija Jānis Bordāns. Viņš solījās, ka šis jautājums tiks atrisināts. Bet nekas nenotika – Tieslietu ministrija uzsāka tiesāšanos. Arī nākamie tieslietu ministri – Gaidis Bērziņš un Dzintars Rasnačs – ir parādījuši cinisku attieksmi. Ja personiski ar viņiem parunātu, viņi piekrīt – jā, jā, nevajag tiesāties… taču ar šādu pļāpāšanu viss beidzas. Neko citu kā vien to, ka šie cilvēki ir liekuļi un blēži, es nevaru pateikt. Es kā latviete vērsos pie latvieša, pie tieslietu ministra, lai viņš mani aizsargā, aizstāv, bet dabūju “pigu”. Pie kā gan vēl latvietim vērsties – pie Nila Ušakova? Tas taču ir absurds!
Graudi kopā ar pelavām…
Līga Muzikante: Tomēr ne visi Nacionālās apvienības biedri ir negodīgi. Vēlos pateikt paldies Aleksandram Kiršteinam, kurš savā Saeimas frakcijā iesniedza priekšlikumu ar 3000 eiro gadā atbalstīt laikraksta “DDD” drukāšanu. Diemžēl viņa partijas biedri šo priekšlikumu noraidīja. Tāpat atzinību pelna arī Edvīna Šnores darbošanās – nesen publicējām viņa analītisko rakstu par latviešu stāvokli, dzīvojot kopā ar okupantiem. Arī Inguna Rībena un vēl citi cenšas kaut ko darīt latviešu tautas un valsts labā. Kaut gan man ir jāuzsver, ka dekolonizācijas jautājuma nerisināšana jeb ārējā ienaidnieka nepadzīšana ir noziegums pret latviešu tautu un valsti, un šajā noziegumā kolektīvi piedalās visi Nacionālās apvienības politiķi. Iespējams, ka manis pieminētie Nacionālās apvienības deputāti ir starp tiem, kuri vēlas veikt dekolonizāciju, taču viņi ir mazākumā, tādēļ nespēj pagriezt partijas intereses latviešu tautas interešu virzienā.
Visticamāk, ka kultūrmarksistu armija ir salīdusi visās organizācijās – gan tā saucamajās nacionālajās, gan nenacionālajās. Viņu mērķis ir nacionālu valstu iznīdēšana, vērtību sajaukšana, patērētjsabiedrības radīšana, lai īstenotu globalizāciju kā netraucētu iespēju pelnīt. Tādēļ ārējo ienaidnieku kolonna vēl joprojām netraucēti bradā mūsu valsti.
DDD: To pašu darīja čekisti padomju laikā. Viņi iefiltrējās visos kolektīvos un uzsāka destruktīvu darbību, lai sanaidotu latviešus. Rezultātā latvieši cits uz citu sāka skatīties ar aizdomām – kurš labais, kurš sliktais, kurš nodevējs, kurš tāds nav. Tagad ir identiski – viss ir sajaukts.
L.M.: Jā, viss ir sajaukts. Un Nacionālā apvienība ir spilgts piemērs. Mēs ar to personiski saskaramies – Nacionālās apvienības vadībai pietrūkst draudzīguma un vēlēšanās sadarboties okupācijas seku novēršanas labad, jo to nemaz nevēlas. Patiesībā viņi rīkojas gluži kā kultūrmarksisti, kas liekulīgi uzlikuši nacionālu masku.
DDD: Un īstenībā melo gan vēlētājiem, gan arī saviem partijas biedriem.
L.M.: Viņi vada šo organizāciju saviem mērķiem, nevis lai atbrīvotu valsti no ārējiem ienaidniekiem. Nacionālisms ir tikai ārējā izkārtne. Un līdzīga ir Jaunā konservatīvā partija. Kas tad ir Juta Strīķe? Patiesībā Sorosam pietuvināta persona. Atceros, kā 2002. gada 16. marta rītā, būdama Drošības policijas darbiniece, Juta Strīķe uz ielas vardarbīgi centās ievilkt Lieni Apini savā mašīnā, lai vestu uz Drošības policiju un neļautu nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Es, to ieraugot, saķēru Lieni aiz rokas un piezvanīju Valsts policijai, lai tā apvalda Strīķes agresīvo rīcību. Tikai pēc tam, kad Valsts policijas darbinieki sazinājās ar manāmi satrakoto Jutu Strīķi, Liene tika palaista vaļā, un Strīķe ar savu kompanjonu aizbrauca…
Strīķes, Juraša un Bordāna tagadējā cīņa pret oligarhiem ir sorosiešu atbalstīta, un Sorosam nu nekādi nav saistības ar t.s. konservatīvajām vērtībām. Soross ir ekstrēms ultraliberālis. Salīdzinot ar mūsu vietējiem oligarhiem, viņš ir megaoligarhs, kurš finansē tieši kultūrmarksisma revolūciju visā pasaulē. Ja neticat, pajautājiet Strīķei, Jurašam un Bordānam, vai Jaunā konservatīvā partija ir par ārējo ienaidnieku izraidīšanu no Latvijas? Jānis Bordāns, kad bija tieslietu ministrs, laikraksta “DDD” lasītājiem intervijā solījās aktualizēt Saeimas deklarāciju par okupāciju, bet darbi vēl joprojām izpaliek… Var teikt, ka latviešu piespiešana sadzīvot ar okupantiem ir kultūrmarksistu roku darbs.
Intervēja Steidzīte Freiberga
Intervija publicēta laikrakstā “DDD” Nr.1(399) [2018. gada 12.–25. janvāris]