Domrakstu konkurss jauniešiem par Latvijas dekolonizāciju

ASV dzīvojošais latvietis, ārsts Aivars Slucis izsludina domrakstu konkursu jauniešiem par tēmu “Kāpēc ir nepieciešama Latvijas dekolonizācija”.

 

KONKURSS

 

Pirms divdesmit gadiem, 1995.gadā, es organizēju konkursu jauniešiem ar tēmu

“KĀPĒC IR NEPIECIEŠAMA LATVIJAS DEKOLONIZĀCIJA”

Šodien, staigājot pa Rīgas ielām, ir skaidrs, ka tāds konkurss ir vēl vairāk vajadzīgs, tādēļ es izsludinu Otro Konkursu ar šo tēmu.

Noteikumi:

  • Konkurss ir jauniešiem līdz 28 gadiem.
  • Rakstu ir jāatsūta no 15. jūnija līdz 15. septembrim uz pasta adresi:

Konkursam, a/k 25, Rīga, LV-1025

  • Rakstam jābūt latviešu valodā. Pievienojiet savu e-pasta adresi.
  • Visi iesniegtie raksti un tiesības uz tiem piederēs Konkursa organizētājiem.
  • Konkursa žūrijas lēmumi būs galīgi un nepārstrīdami.
  • Visi, kas iesniegs derīgu rakstu, saņems ziņas par to kur un kad būs jāierodas uz prēmiju prezentāciju. Plānojiet, ka tas būs Rīgā, 2015. gada novembrī.
  • Autoriem jābūt personīgi klāt prēmiju pasniegšanas ceremonijā lai saņemtu balvas, ja atrodas Latvijā. Uzvarētāji tiks nosaukti tikai tur tajā vakarā.

Prēmijas:

1. vieta 5000 EUR

2. vieta 3000 EUR

3. vieta 2000 EUR

4.–10. vieta   1000 EUR

 Aivars Slucis

 Konkurss

 NMLN

 

 

 

 

 

 

 

Esam ceļā uz Latvijas dekolonizāciju

 

Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju Aivaru Gardu

 

 

Lai jaunieši piedalās konkursā!

 

Aivars Garda: Aivara Sluča izsludinātā konkursa noteikumi ir ļoti vienkārši, tāpēc ļoti labi. Latvijas Nacionālā fronte pilnībā atbalsta Aivara Sluča izsludināto konkursu, kaut arī personiski viņu nepazīst. Aivars Slucis jau 1995. gadā ir organizējis līdzīgu konkursu, bet mēs tādu organizējām 2001. gadā. Arī tad bija ļoti liela jauniešu atsaucība.

Par Latvijas dekolonizacijuInteresanti, ka pirms aptuveni diviem gadiem Latvijas Nacionālajai frontei un apgādam “Vieda” radās doma atkārtoti organizēt konkursu par Latvijas dekolonizāciju. Apspriedāmies par prēmijām, un diemžēl, ņemot vērā krīzi, apbalvojums mums iznāktu ļoti neliels, un iniciatīva apsīka. Tāpēc tagad mums ir ļoti liels prieks, ka ir tāds Aivars Slucis, kurš var atļauties krietni lielākas prēmijas nekā mēs.

DDD: Vai tad prēmijām ir kāda nozīme?

A.G.: Protams, varētu teikt, ka ne jau prēmiju lielumā ir nozīme, bet patriotiskajā attieksmē. Tā jau tas ir, un tomēr prēmija ir apbalvojums. Ja prēmija ir pat 5 000 eiro apmērā, tad jauniešiem ir papildus motivācija rakstīt, jo šī summa ir automašīnas vērtībā – ja ne jaunas, tad vismaz lietotas. Arī pārējās prēmijas par otro, trešo, pat par desmito vietu ir ļoti cienīgas.

Tātad, protams, uzreiz varam teikt, ka atbalstām šo konkursu un aicinām visus mūsu lasītājus uzrunāt savus bērnus, mazbērnus – jauniešus, kuri nav vecāki par 28 gadiem, piedalīties un rakstīt šim konkursam. Lai dalībniekiem būtu vieglāk, mēs no savas puses varētu piedāvāt mūsu kādreiz izdotās grāmatas – “Nevienam mēs Latviju nedodam”, kurā ir publicēti mūsu izsludinātā konkursa labākie darbi. Ļoti noderīga būs arī grāmata “Par Latvijas dekolonizāciju”, kurā publicēti konkursa darbi – dekolonizācijas likumprojekti un dekolonizācijas procesa apraksti. Trešā grāmata, kuru varētu ieteikt izlasīt konkursantiem, ir Kokneša grāmata “Tautu tiesības”, kurā ir pamatots, kāpēc mēs varam prasīt dekolonizāciju.

Tātad mūsu tagadējiem konkursantiem nav “uz plika lauka” kaut kas jādomā, bet var ieskatīties šur un tur, lai uzrakstītu labu darbu.

DDD: Var palasīt arī mūsu avīzi.

DDD: Protams. Man patīk arī konkursa virsraksts jeb tēma: kāpēc ir nepieciešama  Latvijas dekolonizācija? Tur nav minējumi – vajag vai nevajag, bet tieši – kādēļ ir nepieciešama dekolonizācija. Un tas nozīmē – ir nepieciešama! Tikai konkursa pieteicējs grib uzzināt – kādēļ.

DDD: Lai rosinātu jauniešus padomāt.

A.G.: Jā, un tas ir ļoti pareizi. Arī mēs, kad taisījām savu konkursu – mums pat pārmeta, ka mēs konkursa dalībniekiem ar saviem jautājumiem pasakām priekšā atbildes, fiksējām jautājumus tieši. Tas nekas, ja pasakām priekšā kādu atbildi, ja tā ir laba un pareiza.

MTautu tiesibasēs – “DDD”, Latvijas Nacionālā fronte, es pats personiski un mani domubiedri – šobrīd esam ierobežoti izteikties masu medijos. Latvijas Radio, TV, rakstošā prese mūs vienkārši ignorē – it kā mūsu nav. Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības “VL-TB/LNNK” Edvīns Šnore intervijā sacīja, ka mēs esam dēmonizēti. Citu cilvēku acīs mūs padara par tādiem kā dēmoniem, lai mūsos vispār neklausītos. Bet mūsu darbība, kas visu laiku ir noritējusi tik klusi un nemanāmi, sāk nest augļus.

Ja mūsu darbības nebūtu, ja nebūtu “DDD” lasītāju taisnīgās domas, diez vai Aivaram Slucim būtu ienākusi prātā ideja izveidot šo konkursu. Laikraksta “DDD” pastāvīgo lasītāju ir ap diviem tūkstošiem, bet kopā ar neregulāri lasošajiem mūsu ir ap desmit tūkstošiem. Pavisam droši varu apgalvot, ka tieši šo vairāku tūkstošu cilvēku stingrā nostāja veicina domas par Latvijas dekolonizāciju.

DDD: Tika veikti pētījumi par ēnu ekonomiku, un speciālisti atzinuši, ka nodokļu nemaksāšanai ēnu ekonomikā esot arī nacionāla ievirze. Tas ir, krievvalodīgajiem ir tendence nodokļus nemaksāt – it kā protestējot pret valsti, pret latviešiem. Vai tas nav acīmredzamā pretrunā ar to, ko mums visu laiku cenšas iestāstīt, ka dekolonizāciju nedrīkst veikt, jo tad nebūs to, kas maksā nodokļus mūsu valstī?

A.G.: Pilnīgi pareizi – jūsu jautājumā jau ir arī atbilde. Viņi ne tikai nemaksā nodokļus, bet pat noēd mūsu maksātos. Ja paskatāmies – slimnīcas ir pilnas ar okupantiem, kuri ārstējas uz mūsu rēķina, tāpat pensijas, bērnu pabalsti viņiem tiek maksāti, skolas tiek uzturētas, utt., u.tjp. Mēs, latvieši, gluži vienkārši kā tādi verdziski stulbeņi paciešam to visu – aiz kaut kādām bailēm, kas, protams, nav piedodami, jo bailes nav attaisnojamas.

Dievs mums bailes nepiedod – ja tu baidies, tad zemi, ko Dievs tev devis, neesi pelnījis. Bet Dievs ir devis mums zemi un skaistu himnu. Lai šo himnu attaisnotu, mums ir jācīnās, nevis tikai jācenšas kaut kādā laimē diet un dziedāt, vai lūgt… Mums ir jābūt gataviem rūpēties un aizstāvēt savu zemi, valsti, tautu!

 

Nestrīdēsimies savā starpā!

 

DDD: Starp citu, šobrīd internetā vienīgā vieta, kur publicēts Aivara Sluča konkursa nolikums, ir “VL-TB/LNNK” mājas lapa. Mūsu avīzē nereti notiek diskusijas, pat strīdi par šo Nacionālo apvienību – vieni nopeļ, otri aizstāv. Kā samierināt strīdniekus?

Aivars Garda: Esmu jau kādreiz teicis, ka diskusijas par valsts attīstību mēdz būt dažādas. Lasot Mahātmas Gandija biogrāfiju, biju izbrīnīts, ka tad, kad indiešu tauta cīnījās par neatkarību no Anglijas, Mahātmam Gandijam bija nopietns strīds ar dzejnieku Rabindranatu Tagori. Rabindranats Tagore uzskatīja, ka angļu okupācija ir vajadzīga, ka tā ir laba lieta… Tad iedomājieties – mūsu lasītāji taču tik traki nestrīdas!

Ja Aivaram Gedroicam kāds strīdnieks pretī būtu teicis, ka ļoti labi, ka ir okupācija, kas mums atnesusi krievu valodu, – ko tad vispār ar tādu varētu runāt, kurš tā aizstāv okupantus?! Taču Nacionālā apvienība “VL-TB/LNNK” neapgalvo, ka okupācija ir bijusi laba lieta. Bet šī partija ir tāda, kāda tā ir. Taisnību jau saka Aivars Gedroics, diemžēl arī mēs par šo Nacionālo apvienību. Mēs gribētu, lai tā būtu mūsu partija, bet tā nav mūsu.

Esam gājuši pretī “Visu Latvijai!”, bet viņi nav šo soli novērtējuši. Tātad viņiem galvenās ir savas sīkās lietas. Tomēr es domāju, ka nevajadzētu mūsu lasītājiem nopietni strīdēties – es to nevēlētos. Jānis Liekmanis, kurš uzrakstīja labu rakstu, ne jau tikai atbalsta Nacionālo apvienību, bet redz arī kļūdas tās darbībā. Ne tikai Aivars Gedroics, bet arī kāda sieviete uzrakstījusi bargu pretrakstu – sāka strīdu ar Jāni Liekmani. Kāpēc? Mūsu taču ir tik maz!

Tomēr mums būtu jāapzinās, ka maz esam no lielo masu mediju viedokļa, taču mūsu kvalitāte, t.i., mūsu ideāli ir daudz augstāki nekā citu plašsaziņas līdzekļu darbinieku apziņas un ideāli. Viņiem vispār nav nekādu ideālu. Beigu beigās viņi pat nezina, uz kuru pusi pasaule iet – tādi jautājumi viņiem neinteresē. Viņi ir tik dumji, ka baidos pat izteikties.

Nobeigumā vēlreiz par Aivara Sluča izsludināto konkursu. Šis konkurss tik tiešām ir pļauka visiem okupantiem un kangariem sejā – ar Ušakovu priekšgalā. Aicinu visus piedalīties!

 

Intervēja Līga Muzikante


« Atpakaļ